1880. gada 21. oktobri Rīgā nesen slēgtās studentu korporācijas Borvsthenias 15 krāsneši un 11 fechtbodisti, vairums no tiem krievu tautības studenti kopā ar citiem Rīgas politehnikuma studentiem nolēma dibināt jaunu šoreiz krievu korporāciju Fraternitas Arctica ar zelts-pelēks-sarkans krāsām.

Tā kā šādas krāsas bija jau citai studentu korporācijai Vācijā, Fraternitas Arctica krāsas mainīja uz zelts-melns-sarkans, bet deķelim melns-zelts-sarkans un devīzi senslāvu valodā P.C.T. (rci slovo tverdo). Šaržēto konventā (C!C!) Fraternitas Artica uzņemta 1880. gada 6. novembri. Tā paša gada 7. novembri Fraternitas Arctica konvents saņēma C!C! seniora paziņojumu par uzņemšanu, un šo datumu korporācija ari uzskata par savu dibināšanas dienu. Pēc uzņemšanas konvents izlēma jautājumu par izšuvumiem uz deķeļa un proti: deķeļa virs daļas vidū atrodas zeltā izšūts korporācijas cirķelis ar izsaukšanās zīmi, kas darināta no vienpadsmit zelta punktiem, kas simbolizē dibināšanas mēnesi (novembris). Cirķelim apkārt izšūti septiņi vijumi, savienoti nepārtrauktā līnijā, simbolizējot dibināšanas dienu (7).Pirmā prezidijā ievēlēja sekojošas amatpersonas: seniors - Dāvids D. Richter, vice - Viktors Brokmillers, sekretārs - Ivan O. Evickv, oldermanis - Kari B. Koch.

Jaunā korporācija, kuras sarakstos bez krieviem ir ari citu tautību locekļi, nostājās draudzīgi pirmo latviešu buršu pusē, kas toreiz cīnījās par savām tiesībām nēsāt savas krāsas atklāti. Fraternitas Arctica kopā ar korporāciju Arconia un Veletia balsoja par latviešu korporācijas Selonija atzīšanu un uzņemšanu Rīgas C!C!.

1915. gadā Rīgas politehniskais institūts (agrāk Politehnikums) tika pārcelts uz Maskavu. Tur pārcēlās ari Fraternitas Arctica un oficiāli darbojās līdz 1916. gada 1. semestra beigām. Sājā laikā internā dzīve nebija aktīva, jo daudzi bija iesaukti armijā. Revolūcijas sākumā korporācija pārtrauca darbību. Kara un revolūcijas laikos Fraternitas Arctica zaudēja daudz kommilitoņu un filistru. Kad 1921. gada decembri dibināja Rīgā Filistru biedrību, izrādījās, ka korporācijas locekļu skaits samazinājies no 455 uz 55.

1922. gada 8. februāri korporācija 3 krāsnešu un viena fechtbodista sastāvā atjaunoja darbību pie Latvijas universitātes, tā paša gada 31. oktobri Fraternitas Arctica tika uzņemta Prezidiju Konventā (P!K!). 1922. gada rudens semestri korporācija uzņēma 26 fukšus. 1940. gada maijā locekļu skaits bija 180. Savā eksterņa dzīvē Fraternitas Arctica noslēdza karteļus ar Neo Ruthenia Pēterburgā, Vironia un Fr. Aeterna Tērbatā; Fr. Slavia, Fr. Ergonia, Boeteia, Tallinā; Veletia un Arconia Krakovā; Fr. Slavia Prāgā.

Fraternitas Arctica ir vecākā no pašlaik pastāvošām krievu korporācijām. Lai gan Fraternitas Artica ir krievu korporācija, tās sarakstos ir ari latvieši, vācieši un poļi, kam tuva krievu kultūra. Fraternitas Artica vienmēr bijusi apolitiska. Fraternitas Articas mērķis bija un ir ari tagad - savus locekļus audzināt buršu savstarpējā draudzībā, akadēmiskās tradicijās, atsevišķu tautību saprašanās un savstarpējās cienās garā. 1924. gada II semestri Fraternitas Arctica prezidēja Prezidiju Konventā, otro reizi 1933. gada I semestri.

1940. gadā padomju varai okupējot Latviju, korporācija darbību pārtrauca. Korporācijas darbība tika atkal atjaunota Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Kad Latvijas tautas bēdu izceļošana uz aizjūras zemēm palielinājās, 1950. gados, Fraternitas Arcticas globālais C! tika pārcelts uz ASV ar korporācijas kopu Vācijā. Ar 1988. g. 1. janvāri Frat. Arct. korporācijas sēdeklis atrodas Kanādā.

Fraternitas Articas pastāvēšanas laikā konventā uzņemti ap 800 studentu, no tiem filistrējās vairāk nekā 400. Locekļu skaits trimdā ir 10 filistri.