Kontakti Lapas karte Reģistrēties
 
Patria
Par draudzību un darbu, par Tēvijas brīvi
Fidei et veritati
www.patria.lv
Rīga, Stabu iela 32, LV-1011
+371-67273008


Latviešu studentu korporācija Patria dibināta 1926. gada 20. septembri Rīgā un ir tiešs turpinājums 1907. gada rudens semestri pie Rīgas politehniskā institūta dibinātajai Rīgas latviešu studentu savienībai, kuras statūtus institūta vadība apstiprināja 1907. gada 26. novembri. Savienība darbību uzsāka 1908. gada 25. janvāri, kad tika ievēlētas pirmās amatpersonas. Šī savienība darbojās Rīgā līdz 1915. gadam, kad kara apstākļu dēļ Rīgas politehnisko institūtu pārcēla uz Maskavu, kur ari savienība atjaunoja darbību. Pirmā pasaules kara laikā savienības locekļi parādīja ļoti dzīvu darbību latviešu strēlnieku kaujas vienību organizēšanā, un tās loceklis K. Glīzdiņš bija faktiskais strēlnieku pulku dibināšanas ierosinātājs un viens no redzamākajiem šīs lietas izkārtotajiem.

Nodibinoties Latvijas universitātei, Rīgas latviešu studentu savienība jau 1919. gadā atjaunoja savu darbību. 1923. gada 25. janvāri savienība pārdevējās par studentu biedrību Patria, ieveda jaunu iekšējās sadzīves kārtību un pieņēma devīzi: Par draudzību un darbu, par Tēvijas brīvi, kā ari sāka lietot divkrāsainu oranži-zaļu krāsu lentu. 1926. gada 20. septembri studentu biedrība pārveidojās par korporāciju Patria, pieņēma krāsas - gaiši oranžs, zaļš un zelts un otro devīzi - Fidei et veritati, kuru heraldiskās zīmes izveidojis mākslinieks J. Madernieks un tās izteiktas krāsu deķeļa zelta uzšuvēs. Korporācijas locekļi A!K!K! garantēja pie korporācijas Talavija. Prezidiju konventā Patria uzņemta 1928. gada 20. novembri. Korporācijas vapeni veidojis tēlnieks K. Zāle, bet kokā to griezis kokgriezējs L. Regūts. Ārpus Latvijas atjaunoto vapeni gatavojis mākslinieks-kokgriezējs Hugo Mercs, Fr. Academica filistrs.

Patria bija prezidējošais konvents P!K! 1931. gada II semestri, kad iesvētīja Brīvības pieminekļa pamatus, un otru reizi 1939. gada II semestri. L!K!A! Patria prezidēja 1973./74. akadēmiskā gadā.

Daudzi korporācijas Patria locekļi ir piedalījušies Latviešu strēlnieku pulku cīņās pirmajā pasaules karā, bet vēlāk Latvijas atbrīvošanas karā daudzi cīnījās Kalpaka bataljonā, Cēsu skolnieku rotā un citu kaujas vienību rindās, kur par kaujas nopelniem 3 apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni, viens no tiem ar ordeņa 1. šķiru. Ari otrā pasaules kara laikā daudzi patrieši cīnījās par Latvijas brīvību, šoreiz Latviešu leģiona vienībās. Latvijas atbrīvošanas ciņu atmiņā korporācijai nodibinājās tuvas un draudzīgas attiecības ar 5. Cēsu kājnieku pulku.

Rīgas darbības periodā pie korporācijas, jau no tās dibināšanas 1926. gadā, pastāvēja Filistru biedrība, kura apvienoja 168 filistrus.

1939. gadā Filistru biedrība korporācijas vajadzībām iegādājās īpašumu Rīgā, Stabu ielā 32.

Padomju savienības okupācijas rezultātā Latvijā un Otrā pasaules karā korporācija zaudēja ap 200 no saviem locekļiem. Pēc otrā pasaules kāp korporācija atjaunoja savu darbību vispirms Vācijā, vēlāk ari ASV, Kanādā, Austrālijā, Anglijā un Zviedrijā.

Pašreiz korporācijā ir 232 filistri, kommiltoņi un zēni, bet pavisam savā pastāvēšanas laikā Patrias karogam zvērējuši ap 570 patriešu.

Autorizācija
Lietotājs
Parole

Noderīgas saites

S!P!K!

KSCV un WSC

51. Baltijas Tautu komeršs

Polijas korporāciju muzejs

P!K! rekvizīti