Kontakti Lapas karte Reģistrēties
 

Baltijas tautu komerši

 

 

Par tautu komeršiem, tātad svinīgiem svētku pasākumiem, lai stiprinātu savstarpējo draudzību un atzīmētu kādu jubileju, varam runāt jau sākot ar cariskās Krievijas un neatkarības laikiem. Tomēr lielu nozīmi, regularitāti šie pasākumi ieguva tikai pēc Otrā pasaules kara, kad Baltijas valstis bija okupējusi PSRS un Rietumos trimdā atradās simti tūkstošu bēgļu no Latvijas un Igaunijas. Viņu vidū proporcionāli ļoti liels skaits bija cilvēki, kuri piederēja sabiedrības izglītotākajai daļai, līdz ar to arī korporāciju biedru brīvajā pasaulē nonāca daudz.

60. gadu sākumā aktīvu darbību bija atjaunojusi daļa baltvācu buršu. 1939. gadā vairums no viņiem izceļoja no savas dzimtenes Latvijā vai Igaunijā uz “vēsturisko dzimteni” Vāciju. Attiecības starp igauņiem un latviešiem no vienas puses un vietējiem vāciešiem no otras nekad nebija bijušas vienkāršas. Pēc Otrā pasaules kara izrādījās, ka gan trimdā esošie latvieši un igauņi, gan arī baltvācieši ir zaudējuši savu dzimteni, līdz ar to savas identitātes daļu. Lai zināmā veidā to kompensētu un turpinātu uzturēt savstarpējās saites ar trimdā nonākušajiem novadniekiem, pēc baltvāciešu filistru ierosmes 60. gados tika uzsākta regulāra Baltijas tautu komeršu tradīcija.

Sākotnēji komerši norisinājās Heidelbergā, senajā studentu citadelē. Lai gan organizatoriskos darbus veica baltvāciešu filistri, komerša vadībā atradās viens baltvācietis, viens igaunis un viens latvietis, tādā veidā uzsverot klasiskās buršu vērtības – savstarpējo solidaritāti, vienlīdzību un cieņu.90. gadu sākumā Latvija un Igaunija atguva neatkarību, abās valstīs ātri darbību atjaunoja gandrīz visas korporācijas un pēc dažiem gadiem – 1994. gadā – Baltijas tautu komeršu kārtība tika mainīta. Komeršu organizēšanu rindas kārtībā uzņēmās Igaunijas, Latvijas un baltvāciešu konventi. Korporācijai, kurai rindas kārtībā vajadzēja rīkot komeršu, nācās uzņemties visu organizācijas darbu, kā arī pilnībā vadīt komerša pasākumu (balles, dievkalpojuma, gājiena, zemestēva, kātera) norisi. Zināmā mērā sākot ar 90. gadiem rīkošanu atviegloja studenšu korporāciju iesaistīšanās organizēšanas darbos Latvijā un Igaunijā. Katrā tautu komeršā dalībnieku skaits parasti ir mērāms simtos. Gan jauni, gan veci dodas piedalās šajos svētkos, apliecinādami savstarpējo draudzību. Viņi pavada sirsnīgus brīžus dažādu tautu piederīgo sabiedrībā, izbaudīdami to, ka visus mūs vieno vienotas vērtības. Ārzemju viesiem šī ir arī lieliska iespēja iepazīt citu zemi ar veco un jauniegūto draugu palīdzību. Pirmie no vāciešiem Baltijas tautu komeršu rīkošanas stafetes kociņu pārņēma igauņu korporācija Vironia Tērbatā. Pēc gada sekoja Fraternitas Metropolitanas sarīkots komeršs Rīgā (tā bija viena no retajām reizēm, kad Zemestēvs norisinājās pēc Tērbatas ūzusa), bet 1996. gadā – komeršu Hamburgā organizēja Concordia Rigensis. Tālāk – 1997. gadā Ugala rīkoja Tērbatā, 1998. gadā – Lacuania Rīgā, 1999. gadā Curonia Goettingensis Getingenē, 2000. gadā pirmo reizi komeršs notika Tallinā, to rīkoja Leola. 2001. gadā daudzskaitlīgu Baltijas tautu komeršu Rīgā novadīja Selonija, 2002. gadā sekoja Fraternitas Dorpatensis Minhenē, 2003. gadā Fraternitas Tartuensis Tērbatā, 2004. gadā Tervetia Rīgā, 2005. gadā Concordia Rigensis Hamburgā, 2006. gadā Sakala Tērbatā, 2007. gadā Patria Rīgā, 2008. gadā Curonia Goettingensis Getingenē un visbeidzot 2009. gadā lielisku komeršu  uzrīkoja Fraternitas Liviensis. Vācijā Baltijas tautas komeršus rīko pēc kārtas, bet Igaunijā un Latvijā tie jāorganizē korporācijām, kuras attiecīgajā semestrī prezidē. Jāatzīmē, ka no 2011. gada Baltijas tautu komeršu organizēšanā kā līdztiesīgs partneris iesaistīsies ceturtā valsts – Polija. 2007. gadā Rīgā tika pieņemts lēmums, ka arī trīs bijušās Baltijas, tagad Varšavas un Gdaņskas poļu korporācijas ir tiesīgas uzņemties godu vadīt vērienīgos Baltijas buršu pasākumus.Fraternitas Cursica, 2010. gada Baltijas tautu komerša rīkotāji ir pati jaunākā korporācija kāda jebkad rīkojusi šādu vērienīgu starptautisku pasākumu. Kurši darīs visu, lai komerša dalībnieki atcerētos šī gada jūnija nedēļas nogales pasākumus vislabākajās atmiņās.

 

Autorizācija
Lietotājs
Parole

Noderīgas saites

S!P!K!

KSCV un WSC

51. Baltijas Tautu komeršs

Polijas korporāciju muzejs

P!K! rekvizīti