Kontakti Lapas karte Reģistrēties
 

1919.g. 27.septembrī Rīgā, pie Latvijas Universitātes nodibinājās studentu korporāciju apvienība – Latvijas Universitātes Prezidiju Konvents - P!K! Prezidiju Konvents ar savām institūcijām: Prezidiju Konventu (visu P!K! ieejošo studentu korporāciju prezidiju locekļu kopsapulce), G!T! un P!K!T!, pieņemot lēmumus un izdodot noteikumus, vadīja un regulēja visu korporāciju savstarpējo sadzīvi un attiecības. P!K! tā tad bija Latvijas Universitātes studentu korporāciju augstākais pārvaldes orgāns.

 P!K! pirmsākumi. 

Vecākās latviešu un cittautu studentu korporācijas, kas iegāja P!K!, tāpat arī šo korporāciju apvienības (Šaržēto Konventi), ir pastāvējušas jau agrāk, pirms Latvijas Universitātes nodibināšanas, pie Tērbatas Universitātes vai Rīgas Politehniskā Institūta. Tērbatas Universitātes vācu korporācijas: Curonia (1808.), Estonia (1821.), Livonia (1822.) un Fraternitas Rigensis (1823.) jau 1832.g. (bet galīgā veidā 1841.g.) nodibināja korporāciju apvienību – Tērbatas Šaržēto Konventu – Ch!C! Vēlāk Ch!C! uzņēma vēl citas vācu korporācijas. 10.5.1882.Ch!C! uzņemta pirmā latviešu studentu korporācija. Tā ir 1870.g. 19.febr. dibinātā Lettonia. Pēc asa konflikta ar vācu korporācijām 25.10.1905. Lettonia no Ch!C! izslēgta. 8.2.1899. Tērbatā nodibinājās otra latviešu korp. Lettgallia, kuru Ch!C! neuzņēma. Tērbatas Ch!C! dominēja vācu korporācijas un tās nevēlējās Ch!C! uzņemt cittautu korporācijas.

Rīgas Politehnikuma (vēlākā Rīgas politehniskā Institūta) vācu korporācijas: Fraternitas Baltica (1865.) un Concordia Rigensis (1869.) nodibināja 1871.g. Rīgas Šaržēto Konventu – C!C! kurā tūlīt pēc nodibināšanas uzņēma arī trešo vācu korp. Rubonia (1875.). Rīgas C!C! bija uzņemtas: krievu Borysthenia (1876., slēgta 1880.), poļu Arconia (1879.), krievu Fraternitas Arctica (7.11.1880.) un poļu – Veletia (1883.). Līdz ar to bija vājināta vācu korporāciju dominācija Rīgas C!C! 24.11.1880. Rīgā nodibinājās pirmā latviešu studentu korporācija – Selonija, kuru C!C! uzņēma tikai 24.11.1997. Pēc tam C!C! uzņēma igauņu korporāciju Vironia (1990.). Otrā latviešu studentu korporācija Rīgā – Talavija nodibinājās 14.12.1900., bet to uzņēma C!C! 2.5.1907. Rīgas C!C! pastāvēja līdz 1918.g. Līdz ar Ch!C! un C!C! nodibināšanos Tērbatā un Rīgā bija radusies kārtība, ka katrai jaundibinātai studentu korporācijai vispirms bija vajadzīga Ch!C! vai C!C! atzīšana un tikai pēc tam jauno korporāciju apstiprināja augstskolas vadība. Tā tad Tērbatā un Rīgā nevarēja pastāvēt un atklāti nēsāt trīs krāsas neviena korporācija, kas nebija no Ch!C! vai C!C! atzīta. Starp Tērbatas Ch!C! un Rīgas C!C! 4.12.1873. noslēgts pirmais kartelis (satisfakcijas un draudzības līgums). Līdz ar to Ch!C! atzina C!C! par sev līdztiesīgu. Pirms Latvijas valsts nodibināšanās pastāvēja vēl šādas latviešu studentu korporācijas: 20.10.1902., pie Maskavas Universitātes nodibinātā Fraternitas Moscoviensis, kas vēlāk, pēc pārcelšanās uz Rīgu, 1920.g. mainīja nosaukumu uz Fraternitas Lettica. Pie Tērbatas Veterinārā Institūta 17. 2. 1917. nodibinājās korporācija Latvia, bet pie Tērbatas Universitātes 21.11.1917. korp. Ventonia. Šīs trīs korporācijas nekādās apvienībās ar citām korporācijām neiegāja. Pirmais pasaules karš stipri traucēja, bet Krievijas revolūcija par pilnīgi paralizēja studentu korporāciju darbību. Kara apstākļu dēļ 1915.g. R.P.I. pārcēla uz Maskavu. Institūtam sekoja arī studenti un korporācijas. 1918.g. rudenī no Maskavas Rīgā bija atgriezušās Selonija un Talavija un bija jau noorganizējušas Rīgā savu Konventu aktīvo dzīvi.           

 P!K! dibināšana. 

1918.g. 18.novembrī nodibinājās Latvijas valsts. Tai pašā laikā Vācijas 8.armija, kas bija okupējusi Latvijas teritoriju, izvācās, bet tai pa pēdām sekoja Padomju Krievijas karaspēks. Ļoti grūtos apstākļos jaunajai Latvijas valstij bija jāorganizē savi bruņotie spēki. Latviešu studentu korporācijas bija pirmās, kas paklausīja Pagaidu valdības aicinājumam un iestājās valsts bruņotos spēkos. 9.12.1918. Selonija ģenerālsapulce pieņēma lēmumu, ka visiem Selonija locekļiem ir obligāti jāiestājas Latvijas armijā. 12.12.1918. Talavija ārkārtējā Vispārējā Sapulce pieņēma tādu lēmumu, ka visiem Talavija locekļiem obligāti jāiestājas Latvijas armijā. 20.12.1918. Selonija un Talavija nodibināja Atsevišķo Studentu Rotu. Pārējās latviešu studentu korporācijas tai laikā neatradās Rīgā un nevarēja pieņemt lēmumus attiecībā uz Studentu rotu. Studentu rotā iestājās tie Lettonia, Lettgallia un Fr. Moscoviensis (resp. Fr. Lettica) locekļi, kas tobrīd atradās Rīgā. Studentu rota par savu komandieri izvēlēja kapteini Nikolaju Grundmani, Sel!, bet par viņa adjutantu virsleitnantu Markusu Gailīti, Tal! Studentu rota bija disciplinēta kaujas vienība, kas paklausīja savu komandieru pavēlēm, bet svarīgu lēmumu apspriešanai un pieņemšanai notika korporāciju pārstāvju (senioru) apspriedes. Pirmā apspriede notika Rīgā, tūlīt pie rotas dibināšanas, kad izvēlēja rotas komandējošo sastāvu. Otra apspriede notika 17.2.1919. Rudbāržos, kad izlēma par Studentu rotas iekļaušanu Kalpaka bataljonā, bet trešā apspriede – frontē, Ložmetēju kalnā, sakarā ar Liepājā notikušo 16.4.1919. vācu apvērsumu. Vēsturiskā – Atsevišķā Studentu Rota bija latviešu studentu korporāciju nacionālo principu pārbaude un uzvara. Latvijas Augstskola (tā sākumā saucās Latvijas Universitāte) nodibinājās un atklāja savu darbību 1919.g. 28.septembrī. Latvijas Augstskola uzsāka darbību grūtos apstākļos: nebija pagājis vēl gads no Latvijas valsts dibināšanas, zeme vēl nebija iztīrīta no ienaidnieka karaspēka un vēl turpinājās Atbrīvošanas karš.
            Talavija com! stud.agr. Pēteris Ķevietis – bij. Stud. rotas karavīrs, ierosināja C!C! darbības atjaunošanu pie Latvijas Augstskolas. Uz Rīgu pārnākušā Lettonia un arī Selonija šai domai piekrita un sākās korporāciju pārstāvju apspriedes par šo jautājumu. Tuvojoties Latvijas Augstskolas atklāšanas dienai, korporāciju locekļi sprieda, ka korporācijām, kopējo interešu aizstāvēšanai un savstarpējo attiecību regulēšanai ir nepieciešams apvienoties. 1919.g. 27.septembrī Rīgā, Talavija K!dz! sanāca uz kopēju apspriedi Rīgā, atrodošos latviešu studentu korporāciju: Lettonia, Selonija, Lettgallia, Talavija un Fraternitas Moscoviensis (vēlākās Fraternitas Lettica) pārstāvji. Šai apspriedē, precizējot Talavija pārstāvim, nolēma, ka Latvijas Augstskolas atklāšanas dienā – 1919.g. 28.septembrī visas minētās piecas latviešu studentu korporācijas atsegs savas krāsas, kuru atklāta nēsāšana 1.pasaules kara laikā bija pārtraukta. Šī diena – 1919.g. 27.septembris, uzskatāma par P!K! dibināšanas dienu. Nosauktas piecas latviešu studentu korporācijas ir P!K! dibinātājas. 1919.g. semestrī tālākās korporāciju pārstāvju apspriedes notika reti. Nedaudz dienas vēlāk, pēc Augstskolas atklāšanas, 8.10.1919. sākās Bermonta uzbrukums Rīgai. Latvijas Augstskolas Organizācijas Padome pārtrauca mācības Augstskolā un aicināja studentus ķerties pie ieročiem. „Turiet vērā – ja nebūs Latvijas nebūs arī Latvijas Augstskolas, nebūs mūsu kultūras”, tā nobeidzās Latvijas Augstskolas Organizācijas Padomes uzsaukums studentiem, kas vēl nebija iesaukti armijā, iestājās jaunorganizētā Studentu Bataljonā, kam piekrita ievērojama loma Rīgas tiltu aizstāvēšanā pret Bermonta uzbrukumu un, ko komandēja plkv.ltn. Pauls Bruņinieks, Tal. 1919. un 1920.g. bija korporāciju dzīvē grūti gadi. Korporācijās nebija aktīvu, imatrikulētu studentu, kas nebūtu armijā, korporācijām nebija iespējams ievēlēt amatvīrus no aktīviem studentiem. Amatvīrus varēja ievelēt tikai, kad bija pieņemts lēmums, ka par konventa aktīviem locekļiem skaitās visi tie, kam kara dienests pārtraucis studijas. Ar 27.9.1919. bija iesākta korporāciju kopdarbība uz P!K! pamatiem, tomēr P!K! juridiskais konstruēšanās jautājums, kara apstākļu dēļ, savu atrisinājumu dabūja tikai apmēram gadu vēlāk. Jāpiezīmē, ka sākumā runāja par Šaržēto Konventa – C!C! atjaunošanu, bet nosaukums „Prezidiju Konvents”- P!K! parādās tikai 1920.g. II semestrī. 1920.g. I. semestrī turpinājās C!C! resp. P!K! tālāk izveidošanas darbs 18.5.20. sanāca visu piecu latv. korporāciju pārstāvji uz apspriedi. Šai apspriedē nolēma sastādīt sevišķu komisiju C!C! komāna izstrādāšanai. Augstskolā semestris beidzās 12.jūnijā, bet komisija intensīvi strādāja visu vasaras brīvlaiku un izstrādāja „Latvijas Augstskolas Kopējo Korporāciju Komāna” projektu.


P!K! hronika līdz 1940. gadam.  


1920.g. II. semestrī pieņemts lēmums, ka korporāciju apvienības nosaukums būs Prezidiju Konvents – P!K! Šai semestrī P!K! pieņēma „Latvijas Augstskolas Kopējo Korporāciju Komānu” (K!K!K!) un Latvijas Augstskolas Organizācijas Padome savā 13.10.20. sēdē Komānu apstiprināja. P!K! bija legalizēts un pagaidu prezidija par senioru bija V. Dūms, Tal! un par sekr! B. Einbergs, Sel!. K!K!K! teksts sastāvēja no 18 §§ un to parakstījuši: korporāciju Talavija, Lettonia , Selonija, Lettgallia un Fraternitas Lettica pārstāvji. Kā redzams P!K!, kā jau pašā sākumā, vēl arvien ir 5 korporāciju sastāvā. Bija nolemts: neuzņemt P!K! cittautiešu korporācijas. Pēc vairākkārtējām pārrunām šo lēmumu atcēla, atstājot arī uz priekšu kā darīšanu valodu P!K! darbībā tikai latviešu valodu, bet debatēs atļāva līdz 2.9.1921. lietot arī citas valodas. Pēc šī lēmuma pieņemšanas proponējās un P!K! uzņemtas 2 vācu korporācijas: Fraternitas Baltica un Concordia Rigensis. Nolēma, ka P!K! lēmumi pieņemami ar vienkāršu balsu vairākumu, katrai korporācijai skaitot vienu balsi. 20.10.1920 P!K! pieņēma lēmumu, ka turpmāk P!K! prezidijam jābūt no vienas korporācijas un korporācijas prezidēs pēc kārtas, sākot ar vecākās, katra pa vienam semestrim. Sakarā ar šo lēmumu P!K! fiksēja korporāciju vecākumu un vienā no nākošajām sēdēm pagaidu prezidijs nodeva P!K! prezidēšanu Lettonia prezidijam. Goda lietu kārtošanai noteica sevišķas koromāžas stundas reizi nedēļā, - pirmo tādu noturēja 24.11.1920. Vēlāk šīs stundas notika ik pa 2 nedēļām reizi. Nolēma, ka korporācijas uzņems viesus oficiāli vienreiz mēnesī.

1921.g. I. semestrī prezidēja Selonija konvents (sen! P. Dulbe, vicesen! J. Dute, sekr! B. Pavasars). Šai semestrī pirmo reizi piedalījās P!K! sēdēs agrāk uzņemtās vācu korporācijas Fr. Baltica un Conc. Rigensis. Šai semestrī P!K! uzņēma vācu korporācijas Rubonia, Fraternitas Rigensis un latviešu korp. Latvia. Uzņemšanas lūgumu bija iesniegusi studentu sabiedrība Imanta, bet to noraidīja, šīs sabiedrības iekārtas trūkuma dēļ. 

1921.g. II. semestrī prezidēja Lettgallia konvents. P!K! sastāvs pieauga par vienu korporāciju, jo tajā uzņēma latviešu korporāciju Ventonia. P!K! pieņēma lēmumu, ar kuru tas atzina kādreizējā Rīgas Šaržēto Konventa (C!C!) izdarītās izstumšanas. P!K! pieņēma lēmumu, ka bijušā Rīgas Politehniskā Institūta Šaržēto Konventa arhīvs nododams P!K! glabāšanā. Savstarpējās satiksmes veicināšanai visās korporācijās novembra mēnesī sarīkoja viesu uzņemšanu – „Brīvo buršu kortelī”.

1922.g. I. semestrī prezidēja Talavija konvents (sen! V. Dūms, vicesen! V. Saliņš, sekr! V. Alksnis). Šai semestrī P!K! uzņēma vācu korporāciju Fraternitas Pharmaceutica Rigensis. 23.3.1922. uz attiecīga komāna projekta pamata uzsāka darbību Prezidiju Konventa Tiesa – P!K!T! P!K!T! sastāv no visu P!K! ietilpstošo korporāciju priekšstāviem – P!K!T! tiesnešiem, un viņu uzdevums ir: konstatēt pārkāpumus pret Apvienoto Korporāciju Komānu – A!K!K!, sodot vainīgos. P!K!T! vada un sasauc tas prezidijs, kuru izvēl šīs tiesas tiesnešu sapulce katra semestra sākumā. Tiesas sēdes ir atklātas un slēgtas. Vispārējās sēdēs ir tiesības piedalīties visiem A!K!K! garantējušiem studentiem un filistriem. Slēgtās sēdēs piedalās tikai P!K!T! locekļi – tiesneši, kas izspriež lietas ar vienkāršu balsu vairākumu. P!K!T! sodi ir: brīdinājums, rājiens, bargs rājiens, divkārtbargs rājiens un izstumšana. Uz studentu kongresu Leipcigā   P!K! nosūtīja sava pārstāvja – B. Einberga, Sel!.

1922.g. II. semestrī prezidēja Fraternitas Lettica konvents (sen! E. Rempe, vicesen! J. Krēbss, sekr! N. Linde) P!K! pieaug par vienu korporāciju, jo uzņēma krievu korporāciju Fraternitas Arctica. Proponējās ebreju studentu sabiedrība Vetulia, bet to neuzņēma. Šai semestrī mainās P!K! sastāvs. Debašu valodas un balsu skaita jautājumā jau agrāk bija izcelies konflikts starp P!K! ietilpstošajām vācu un latviešu korporācijām. Pēc vācu korporāciju priekšlikuma noraidīšanas šai jautājumā, pēdējās, t.i. Fr. Rigensis, Fr. Baltica, Conc. Rigensis, Rubonia un Fr. Pharm. Rigensis izstājās no P!K! Vācu korporācija Curonia atprasīja savu iestāšanās rakstu. Šai semestrī galīgā veidā pieņēma Apvienoto Korporāciju Komānu A!K!K!, ko izstrādāja uz K!K!K! 7 § pamata. Uz nacionāli domājošo studentu konferenci Hāgā P!K! nosūtīja sava pārstāvja – B. Einberga, Sel!.

1923.g. I. semestrī prezidēja Latvia konvents (I. š. A.Ozols, II. š. A. Jaunrubenis, III. š. J.Kalniņš ). Uz Baltijas valstu studentu konferenci Tērbatā P!K! nosūtīja sava pārstāvja – B. Einberga, Sel!. Goda lietu izspriešanas pilnīgai nokārtošanai pieņēma galīgā veidā Goda Tiesas un Šķīrējtiesas Komānu, kura pamatprincipi šādi: Katram K!K!K! garantējošam studentam, kas jūtas apvainots no kāda cita šo komānu garantējoša studenta, vai filistra, jāprasa no viņa gandarījums, izaicinot to noteiktā laikā, pēc tam parti vairs nedrīkst satikties. Partu stāvokli var likvidēt izlīgšanas, vai Goda Tiesas ceļā. Par vidutāju pie izlīgšanas var būt katrs A!K!K! garantējis students vai filistrs. Goda Tiesas pienākums nokārtot goda lietu starp abiem partiem. G!T! sastādās no katras korporācijas ievēlētiem goda tiesnešiem un viņa notur savas sēdes P!K! noteiktā vietā un laikā. Goda lietu nokārtošanai partiem jāierodas vienā no tās pirmām sēžu dienām, pēc notikušā izaicinājuma. Katrs parts izvēlas sev vienu goda tiesnesi, abi goda tiesneši vienojas par trešo, kas skaitās par G!T! priekšsēdētāju. Pēc partu un liecinieku nopratināšanas seko goda tiesnešu apspriede. Partu un liecinieku izteicienus protokolē G!T! priekšsēdētājs, kas protokolu uz G!T! lēmumu pamata iesūta noteiktā laikā P!K!T!, soda izspriešanai. Apvainojumi, kas notikuši A!K!K! garantējoša studenta un filistra starpā, izšķirami Šķīrējtiesā pēc G!T! noteikumiem, ziņojot par konstatētiem pārkāpumiem P!K!T! Notikušās apvainojuma lietas izšķiršana starp vienas korporācijas locekļiem piekrīt attiecīgas korporācijas Internai G!T!

1923.g. II. semestrī prezidēja Ventonia konvents. Šai semestrī P!K! uzņēma latviešu korporāciju - Beveronija. 16.10.1923. visu konventu priekšstāvi sanāca uz sporta apspriedi, kas uzskatāma par pamatu vēlāk noorganizētai un pastāvošai Prezidiju Konventa Sporta Sekcijai.  

1924.g. I. semestrī prezidēja Lettonia konvents (I. š. H. Kiršentāls, II. š. N. Karlsons, III. š. A.Radziņš), jo Fraternitas Arctica konvents, tehnisku iemeslu dēļ atteicās no prezidēšanas. Semestra beigās P!K! pieņēma lēmumu, ka debatēs pieļaujams lietot arī vācu un krievu valodas, kam sekoja vācu korporācijas Curonia uzņemšana P!K! Tāpat arī notika korporāciju: Fr. Rigensis, Fr. Baltica, Conc. Rigensis, Rubonia un Fr. Pharm. Rigensis atpakaļuzņemšana P!K! Nolēma, ka intīma rakstura strīdu nokārtošanai ievedamas Uzticības Padomes, vēlākās Uzticības Tiesas, kuram piešķīra P!K!T! kompetences, un to spriedumi nebija pārsūdzami. 

1924.g. II. semestrī  prezidēja Fraternitas Arctica konvents (sen! R. Murasovs, vicesen! A. Linde, sekr! A. Melbārds). Šai semestrī lēmumu, par vācu un krievu valodas lietošanu debatēs attiecināja arī uz P!K! pakļautām iestādēm. P!K! nolēma dibināt Prezidiju Konventa Vīru Kori (P!K!V!K!). Uz Starptautisko Studentu Konfederācijas (Confederation Internationale des Etudiants) kongresu Varšavā nosūtīja P!K! priekšstāvi - G. Celmiņu, Sel!  Savstarpējo draudzīgo attiecību padziļināšanai atzina par vēlamu sarīkot „Tautu Komeršu”, tas ir: visu P!K! ietilpstošo korporāciju kopēju komeršu. Šo lēmumu attiecīgu telpu trūkuma dēļ, visā P!K! darbības laikā tomēr neizdevās realizēt. 

1925.g. I. semestrī prezidēja Selonija konvents (sen! P. Pētersons, vicesen! G. Celmiņš, sekr! K. Ozoliņš). P!K! uzņēma latviešu korporāciju Tervetia. Ierodoties Igaunijā valsts vecākam Latvijā, P!K! locekļi piedalījās tā svinīgā sagaidīšanā, sarīkojot viesim par godu lāpu gājienu. 9.6.1925. P!K! latviešu studentu korporācijas pasniedza karogu Bruņoto Vilcienu Divizionam (vēlāk pulkam), tā apstiprinot idejisko saistību starp korporācijām un nacionālo armiju. Vakarā Lettonia K!Dz! karavīriem un korporantiem bija sarīkots kopīgais rauts. 1925.g. augustā P!K! oficiāli piedalījās mirušā pirmā Latvijas ārlietu ministra, Tal! fil! Z. Meierovica izvadīšanā. 

1925.g. II semestrī prezidēja Lettgallia konvents (sen! E. Jansons). Šai semestrī Talavija eksterni atzīmēja 25 gadu pastāvēšanas dienu. Talavija 25  gadu jubilejas svinībās, Rīgas Latviešu Biedrības zālē, pirmo reizi atklātībā uzstājas P!K! Vīru Koris ar dziesmām. 

1926.g. I. semestrī prezidēja Talavija konvents (sen! A. Raudseps, vicesen! G. Grambergs, sekr! T. Jansons). Šai semestrī uzņēma   P!K!  latviešu studentu korporācijas:    27.4.1926. - Fraternitas Vesthardiana un 11.5.1926. – Philyronia. 26.3.1926. notika atklāšanas koncerts P!K! Vīru Korim. Nolēma, ka atļauju nēsāt Latvijā krāsas ārzemju korporāciju locekļiem dod katrā atsevišķā gadījumā P!K! prezidijs. Šai semestrī Latvijā ieradās Somijas valsts prezidents Relanders, pie kam P!K! locekļi piedalījās viņa svinīgā sagaidīšanā sarīkojot arī lāpu gājienu, par ko P!K! saņēma pateicības rakstus no Universitātes rektora, Ārlietu ministrijas un baznīcas virsvaldes. Pēc vecas tradīcijas P!K! ietilpstošās Latviešu studentu korporācijas rosīgi piedalās, vasarā Rīgā sarīkotos VI Vispārējos Dziesmu svētkos. 

1926.g. II. semestrī prezidēja Fraternitas Lettica konvents (sen! M.Upīte, vicesen! J. Drande, sekr! G. Martinsons) P!K! 9.11.1926. uzņēma latviešu studentu korporāciju Fraternitas Metropolitana. Šai semestrī pieņēma P!K! Vīru Kora noteikumus. 

1927.g. I. semestrī prezidēja Latvia konvents (I. š. A. Ozols, II. š. V. Šēfers, III. š. J. Landorfs). Korporāciju  Ventonia P!K! izslēdza  uz 5 gadiem, skaitot no 1.4.1927., no tā laika  Ventonia palika ārpus P!K! un viņas locekļi skaitījās ka P!K! komāna garanti. Vācu studentu korporācija   Fraternitas   Pharmaceutica  Rigensis  mainīja  nosaukumu  un  pārdēvējās par Gotonia, ko P!K! apstiprināja. A!K!K! atļāva garantēt pie atsevišķām korporācijām arī personas, kas agrāk studējušas Latvijas Universitātē, Tērbatas Universitātē vai bijušā Rīgas Politehniskā Institūtā. Lai noregulētu uzstāšanos uz ārieni, P!K! pieņēma sīki izstrādātu ceremoniālkārtību. Marta menesi

1927.g. II. semestrī prezidēja Gotonia konvents (sen! H. Jansons, vicesen! H. Šillers). P!K! uzņēma 8.11.1927. latviešu studentu korporāciju Fraternitas Academica Latviensis, kas vēlāk ar P!K! atļauju saīsināja savu nosaukumu uz Fraternitas Academica. Sakarā ar komunismu cildinošu filmu izrādīšanu Rīgas kinoteātros „Palladium” un „Astoria”. P!K! izsludināja šiem kinoteātriem uz 1 gadu boikotu. Šai semestrī Fraternitas Lettica atzīmēja 25 gadu jubileju.  

1928.g. I. semestrī prezidēja Tervetia konvents. (sen! J. Spilva, vicesen! J. Šumans, sekr! L. Pillups). P!K! noteikumus par studentu organizāciju uzņemšanu P!K! Līdz ar to formulēja, ka visiem uz korporāciju pamatiem dibināto studentu organizāciju locekļiem jāgarantē A!K!K! pie vienas no pastāvošām korporācijām. Korporācijai dotas tiesības komāna garantēšanas lūgumu arī noraidīt. Studentu organizācijas atzīšana no P!K! var notikt ne agrāk, kā pēc 3 gadiem no paziņojuma saņemšanas P!K! par komāna garantēšanu. No studentu organizācijām, kas vēlas iestāties P!K! obligāti prasāms, lai to principi nerunā pretim valsts likumiem un A!K!K! 

1928.g. II. semestrī prezidēja Beveronija konvents (sen! H. Lielmanis, vicesen! N. Janners, sekr! O. Zaļaiskalns). P!K! uzņēma atpakaļ latv. stud. korporāciju Ventonia, atlaižot neizciesto soda daļu. 20.11.1928. P!K! no jauna uzņēma šādas latviešu studentu korporācijas: Fraternitas Lataviensis, Patria un Fraternitas Livonica. Šai semestrī P!K! seniors pieprasīja vācu Konventu pārstāvjiem P!K! sēdēs runāt latviski, norādīdams, ka vācu valodā teikto neprotokolēs. Neatkarīgi no P!K! darbības, atzīmējams, ka šai semestrī – 16.11.1928. nodibinājās latviešu studentu korporāciju filistru biedrību apvienība ar nosaukumu – Filistru Biedrību Savienība (F!B!S!), ar kuru turpmākā laikā P!K! nācās sadarboties. 

1929.g. I. semestrī prezidēja Philyronia konvents ( sen! F. Bite, vicesen! V. Mateus, sekr! A. Pētersons). Šai semestrī P!K! sastāvēja 23 studentu korporācijas ( 16 latviešu, 6 vācu, un 1 krievu), kuru locekļu kopskaits, neieskaitot filistrus, bija 1631 un 510 komāna granti. Tā kā nākošā semestrī P!K! varēja atskatīties uz 10 pastāvēšanas gadiem, tad nolēma izdot grāmatu ar P!K! darbības aprakstu un tajā ievietot arī īsas ziņas par katru korporāciju, līdz ar katras korporācijas krāsu nozīmju attēliem. P!K! latviešu korporāciju prezidiji un oldermaņi piedalījās Bruņoto vilcienu pulka 10 gadu pastāvēšanas svētkos. 1929.g. jūnijā P!K! korporācijās piedalījās Zviedrijas karaļa Gustava V sagaidīšanā Rīgā.  

1929.g. II. semestrī prezidēja Fraternitas Metropolitana konvents (sen! V. Saulītis, vicesen! J. Graudiņš, sekr! E. Arnoldijs). Šai semestrī P!K! piedalījās Bruņoto Vilcienu Pulka gada svētkiem un Kara ministrs A. Ozols svinīgi piestiprinājis Pulka karogam, kurā jau plīvo pirmo 9 korporāciju vapeņi, 7 jaunas korporācijas apvienotas lentes. Iznāca grāmatiņa „Latvijas Universitātes Prezidiju Konvents” (iespiesta 1929.g. Rīgā, Ernsta Plātes spiestuvē). Šai semestrī P!K! 9.12.1929. uzņemta latviešu studentu korporācija Vendia. 

1930.g. I. semestrī prezidēja Fraternitas Vesthardiana konvents (sen! K. Gulbis, vicesen! E. Mežaks, sekr! J. Eglītis). Šī semestra sākumā sāka iznākt žurnāls Universitas, kura abonēšana bija obligāta visiem stud. korporāciju locekļiem. Pirmo trīs numuru izdošana ar naudas līdzekļiem atbalsta F!B!S! 27.4.1930. lēmumu Universitas ir jāabonē visām filistru biedrībām, iemaksājot abonēšanas naudu Ls 3.00 gadā par katru filistru biedrības locekli. Šai semestrī Lettonia atzīmēja 60 gadu  jubileju. 9.4.1930. P!K! prezidijs apsveica Lett! fil! Albertu Kviesi sakarā ar ievēlēšanu Valsts Prezidenta amatā. Nākošajās dienās P!K! par godu jaunievēlētam Valsts Prezidentam sarīkoja lāpu gājienu, kurā piedalījās arī S!P!K! un Studentu Padome.  Prezidentu pilī apsveica un kopā ar Prezidentu lāpu gājienu  noskatījās P!K! t/l sen! K. Gulbis, stud. Padomes priekšsēdis J. Raiska, Sel! un S!P!K! seniore. 

1930.g. II. semestrī prezidēja Fraternitas Academica Latviensis konvents (sen! O. Mednis, vicesen! K. Pipars, sekr! K.Veidenbergs). Šai semestrī P!K! svinīgi atzīmēja savu 10 gadu darbību atceres. Svinības notika 26.10.1930. Latviešu biedrības namā. Apsveikt P!K! bija ieradušies Valsts Prezidents A. Kviesis, Ministru Prezidents H. Celmiņš, LU rektors prof. A. Tentelis un citi viesi. Pēc svinīga akta korporācijas sakārtojas gājienam uz Brāļu kapiem, kur dalībnieki vispirms nolika vainagu Studenta Rotas bijuša komandiera kapteiņa Grundmaņa kapa. Šai semestrī Fraternitas Arctica un Selonija atzīmēja 50 gadu jubileju. P!K! un S!P!K! prezidiji parakstīja vienošanas, ka šīs abas organizācijas ir vienāda tipa.

1931.g. I semestrī prezidēja Fraternitas Lataviensis konvents ( I. š. A. Šilde, II. š. P. Pūlīņš, III. š. E. Rozenbergs). Iepazīstoties ar P!K! protokolu grāmatu, P!K! sen. atrada P!K! 1921.g. II sem. lēmumu, ka bij. Rīgas Šaržēto Konventa (C!C!) arhīvs ir nododams P!K! glabāšanā, bet pārņemot P!K! prezidēšanu, prezidijam C!C! arhīvs nebija nodots. Izrādījās, ka 19 semestru laikā šis P!K! lēmums nebija izpildīts. Seniors par to ziņoja P!K! sēde un jautāja, kur palicis C!C! arhīvs. Pie vārda pieteicās vācu stud. korp. Rubonia sen! un paskaidroja, ka C!C! arhīvs esot pie viņa. Pamatojoties uz P!K! lēmumu sen! uzaicināja C!C! arhīvu tuvākās dienās nodot P!K! Vācu konventi pret to protestēja un apšaubīja tāda lēmuma esamību. No protokoliem atklājās, ka šāds lēmums eksistē ar vācu Konventu pašu piekrišanu. Vācieši vilcinājās arhīvu nodot. Pēdīgi vācu Konventi piekrita arhīva nodošanai ar noteikumu, ka tam jāglabājas Latvijas Universitātes telpās. C!C! arhīvu novietoja LU ēkā – Baznīcas ielā 3, prorektora, prof. Fr. Baloža darba kabinetā, atsevišķā – P!K!, šim nolūkam pagatavotā skapī. Tur arī šis C!C! arhīvs palika. No jauna P!K! uzņēma 12.5.1931. latv. stud. korporācijas: Salgalia un Lacuania. P!K! pieņēma lēmumu: neatzīt tādu korporāciju dibināšanos un darbību, kurās piedalījušies P!K!, vai atsevišķi konventu izstumtie (sodītie). 

1931.g. II. semestrī prezidēja Patria konvents (sen! V. Vīgants, vicesen! E. Linde, sekr! O. Blauss). Ziņas par šī semestra P!K! darbību nav. 

1932.g. I. semestrī prezidēja Fraternitas Livonica konvents (sen! O. Kārkliņš, vicesen! A. Trapāns, sekr! J. Mālītis). Ziņas par šī semestra P!K! darbību nav plašas. Pirms vairākiem semestriem P!K! bija izcēlusies nesaprašanās starp latviešu un vācu korporācijām valodu dēļ. Ienāca propozīcija, ka P!K!, kā darīšanu valoda, ir lietojama vienīgi valsts valoda – latviešu valoda. Šai propozīcijai pretojās vācu stud. korporāciju pārstāvji. Šī jautājuma noskaidrošanai un kāda kompromisa atrašanai bija nodibināta jaukta latviešu, krievu un vācu korporāciju pārstāvju komisija. Pēc kāda laika P!K! sēdē šī komisija nāca ar 2 priekšlikumiem: 1. atstāt valodu jautājumu P!K! līdzšinējo kārtību, 2. P!K! sēdēs lietot vienīgi latviešu valodu. Izņēmumu gadījumos cittautieši, ka palīglīdzekli savu domu pareizākai izteikšanai var lietot arī svešvalodu. P!K! sēdē ar lielu balsu vairākumu pieņēma otro priekšlikumu. Аr šādu P!K! lēmumu nebija apmierinātas vācu studentu korporācijas. Vācu korporācijas: Curonia, Fr. Rigensis, Fr. Baltica, Conc. Rigensis, Rubonia un Gotonia iesniedza P!K! protestu pret šo lēmumu un katra vācu korporācija atsevišķi iesniedza paziņojumu, ka izstājas no P!K!, skaitot no 1932.g. 14.maija plkst.12.00 naktī. Par vācu korporāciju izstāšanos no P!K! bija rakstīts arī Rīgas laikrakstos, tai skaitā: „Jaunākās Ziņas” 18.5.1932. Nr. 108., „Segodņa”, 18.5.1932. Nr. 137, un „Rigasche Rundschau” 18.5.1932. Nr. 108. Šī semestra beigās pēc 6 vācu korporāciju aiziešanas, P!K! sastāvā palika 19 latviešu un 1 krievu korporācija. 

1932.g. II. semestrī prezidēja Lettonia konvents (I. š. V. Grīvāns, II. š. G. Brēmanis III. š. P. Lejinš) Šai semestrī notika sarunas par vācu korporāciju atgriešanās iespējām P!K! Vācu korporācijas pārstāvji bija: Millers, Fr. Rig!, Brimmers, Fr. Balt! un H. Lange, Conc. Rig! Sarunu vešanai K!K! nozīmē komisiju, kurā iegāja: P!K! sen. V. Grīvāns, Latv. un citi. Vācu korporāciju pārstāvji principā izteica velēšanos iestāties atpakaļ P!K! P!K! deklarēja, ka nekādu principiālu iebildumu pret to nav. Abas puses vienošanos tomēr nepanāca formālu iemeslu dēļ. Šai semestrī pirmā lietuviešu korporācija Neo Lithuania (Kauņa) ar rakstu ielūdza P!K! sūtīt savus pārstāvjus uz Neo Lithuania atklāšanas aktu un balli Kauņā. P!K! uz Kauņu deleģēja P!K! t/l sen! V. Grīvānu Lett!, A. Raudsepu Tal! un B. Albatu Fr. Lett! Delegāciju Kauņā uzņēma ļoti draudzīgi. Neo Lithuania amatvīriem interesēja ziņas par latviešu korporāciju uzbūvi un iekārtu. Paskaidrojumus sniedza delegācijas loceklis A. Raudseps Tal! 

1933.g. I. semestrī prezidēja Fraternitas Arctica konvents ( sen! B. Mihelsons, vicesen! N. Burans, sekr! N. Truze). Valsts Prezidentu Albertu Kviesi 4.4.1933. ievelēja otrreiz Valsts Prezidenta amatā. P!K! prezidijs un visu studentu korporāciju seniori ieradās Rīgas pilī apsveikt Valsts Prezidentu ar ievēlēšanu. 1933.g. maijā P!K! prezidijs un korporāciju seniori ieradās pie L.U. Rektora, prof. M. Bīmaņa, viņa darba kabinetā LU un apsveica to ar 100 semestriem akadēmiskā dzīvē. 1933.gada 8.februārī LU Padome apstiprināja korporācijas Fraternitas Academica Latviensis sākotnējo nosaukumu - Fraternitas Academica. 

1933. II. semestrī prezidēja Selonija konvents ( sen! A. Ķēse, vicesen! A. Komsārs) Ziņu par šī semestra P!K! darbību nav. Ir zināms, ka 5.11.1933., sakarā ar prof. Dr.theol. T.Grīnberga  ievelēšanu  arhibīskapa amatā P!K! prezidijs un konventu seniori piedalījās svinīgā dievkalpojumā  Māras baznīcā. 

1934.g. I. semestrī prezidēja Lettgallia konvents (sen! A. Liniņš, vicesen! A. Dzirne, sekr! R. Naķels). Šai semestrī Lettgallia nosvinēja 35 gadu jubileju. P!K. pasniedza Lettgallia dāvanu – sudrabā kaltu rapieri ar visu P!K! ietilpstošo korporāciju krāsu vairodziņiem. Semestra beigās, pēc 1934.g.15.maija apvērsuma, korporācijas saņēma no kādas valdības iestādes rakstu, ka korporācijas Konventa dzīvi var turpināt, bet tikai uz katras korporācijas seniora atbildību. Šai semestrī P!K! piedalījās Bruņoto Vilcienu Pulka 15. gada svētkiem, Pulka karogam piestiprināja 3 jaunas korporācijas: Patria, Salgalia, Lacuania, lentes.

1934.g. II. semestrī prezidēja Talavija konvents (sen! L. Tauriņš, vicesen! V. Johansons, sekr! A. Treijs). Pēc 15.5.1934. apvērsuma valdība bija ierobežojusi biedrošanās brīvību Latvijā. K.Ulmaņa valdības represijas bija skārušas dažādu korporāciju locekļus, kas piederēja dažādiem politiskiem novirzieniem. Korporāciju locekļos nebija vienādi uzskati, bet pastāvēja domstarpības par jaunradušos stāvokli valstī. Šai semestrī bija rūpīgi un lietpratīgi jāvada korporāciju dzīve un darbība tādā virzienā, lai P!K! un korporācijas neskartu valdības represijas. Pateicoties korporāciju locekļu labai disciplīnai korporāciju darbība noritēja bez sarežģījumiem. 1935.g. 1.janvārī P!K! prezidijs bija Jaungada vizītē pie Valsts Prezidenta pilī. Tur P!K! senioru divi reizes uzmeklēja ministru prezidents K.Ulmanis un ar zināmu neuzticību runāja par studentu korporācijām. Sarunas ievilkās garumā un P!K! t/l sen! L.Tauriņš Tal! prata atspēkot un izklīdināt ministru prezidenta šaubas par korporācijām tā, ka ministru prezidents pēc tam palicis apmierināts. Ārpus P!K! darbības vēl atzīmējams, ka F!B!S! valde, kārtojot filistru sarakstus, ievēroja, ka pēdējā laikā filistru biedrībās sāk ieplūst arvien vairāk locekļu, kas studiju laikā nav piedalījušies korporāciju dzīvē un nav pat augstskolu apmeklējuši. Šo lietu kārtojot, F!B!S! valde 16.11.1934. sēdē nolēma uzdot visām filistru biedrībām saskaņot savus filistru sarakstus ar Latvijas Universitātes Padomes 16.3.1923. lēmumu, turpmāk jaunus goda filistrus uzņemot, pieprasīt F!B!S! valdes atsauksmi.                            

1935.g. I. semestrī prezidēja Fraternitas Lettica konvents ( sen! N.Ozols /A.Kauliņš, vicesen! P.Skrastiņš, sekr! J.Lapiņš) Par šī semestra P!K! darbību ziņu nav. Ir zināms, ka F!B!S! jau iepriekšējā semestrī bija izlēmusi, ka jādibina filistru tiesa, kas izspriestu filistru eksternās lietas, ko līdz tam izsprieda P!K!T!. Tādēļ F!B!S! izstrādāja noteikumus par Filistru Savienības Tiesu (F!S!T!), kas stājas spēkā ar 22.3.1935. un no tā laika eksternās filistru lietas izņemtas no P!K!T! kompetences. Lai kārtot P!K! sporta lietas aprīlī bija izveidota sevišķa komisija.

1935. g. II. semestrī prezidēja Latvia konvents (I. š. V. Elksnītis, II. š. J. Veselis, III. š. Z. Kalnenieks). Pilnīgu ziņu par šī semestra P!K! darbību nav. Šai semestrī 2.11.1935. P!K! no jauna uzņemta krievu studentu korporācija Ruthenia. 5.10.1935. P!K! Vīru Koris saņēma no F!B!S! naudas ziedojumu Ls 300,- , bet koncerta ceļojumam uz Zviedriju vēl Ls 500,- . 18.11.1935. P!K! piedalījās Brīvības pieminekļa atklāšanā Rīgā. F!S!B! iegāja tikai latviešu studentu korporāciju filistru biedrības. 17.10.1935. Fr. Arctica filistru biedrība lūdza, lai F!S!T! izlemt arī  Fr. Arctica filistru eksternās lietas. F!B!S!    29.11.1935. tam piekrita un tai pašā reizē pieņēma lēmumu, ka F!S!T! piekrīt lietas pret visu P!K! korporāciju filistriem, paredzot P!K!T! pārstāvju piedalīšanos F!S!T! sēdēs, ja lieta iejaukts aktīvs buršs. 16.12.1935. LU aulā notika P!K! Simfoniska Orķestra (P!K!S!O!) atklāšanas koncerts, diriģents Leonīds Slaucītājs. Uz koncertu bija ieradušies Valsts prezidents A. Kviesis, Ministru prezidents K. Ulmanis, Izglītības ministrs A. Tentelis, citi ministri, LU rektors Auškaps un citi viesi.   

1936.g. I. semestrī prezidēja Ventonia konvents (sen! F. Ķīriks, vicesen! A. Āboliņš, sekr! O. Vasers). Par šī semestra P!K! darbību pilnīgu ziņu nav. Ir zināms, ka korporācija Tervetia bija ārpus P!K! , par nepadošanos kādam P!K! lēmumam. Tuvojās 15.maijs, un bija nojaušams, ka no valdības aprindām atkal pieprasts, lai akadēmiskā saime 15.maija priekšvakarā rīko lāpu gājienu, lojalitātes apliecināšanai valdībai, gar Rīgas pili, Lettonia konvents domāja, ka buršu tikums un likums ir: „Vīrs un vārds”, ja reiz lojalitāte ir deklarēta, tad tā nav jāatjauno vai jāpagarina. Akadēmiskās saimes lāpu gājiens gar pili neietilpa 15.maija svinību programmā, bet  tam  vajadzēja notikt 14.maija vakarā,  reizē  ar ugunsdzēsēju  lāpu gājienu. Tādēļ Lettonia K!-ts iesniedza P!K! rakstu, kurā bija motivēts princips: ja buršs reiz devis vārdu (resp. izteicis lojalitāti valdībai), tad viņš to arī pilda, un šādai daudzkārtīgai lojalitātes apliecināšanai ar lāpu gājieniem nav nekāda sakara ar buršu principiem, nedz arī kāda dziļāka jēga, tādēļ raksta nobeigumā bija Lettonia priekšlikums: 14.5.1936. lāpu gājienā uz pili P!K! – tam nepiedalīties. 1936.g.aprīļa beigās, vai maija pirmajās dienās bija P!K! sēde, kuras darba kārtībā bija uzņemta arī šī Lettonia propozija. P!K! sapulcējās uz sēdi, konventa laikā pie tālruņa sauca P!K! t/l senioru. Kad pēc tālruņa sarunas P!K! seniors atgriezās konventā, tas ziņoja, ka tikko zvanīts no Sabiedrisko lietu ministrijas un teikts, ka P!K!-tam jāpiedaloties (bez debatēšanas) lāpu gājienā 14.maija vakarā. Visi bijuši apjukuši par tādu Sabiedrisko lietu ministrijas diktētu  pavēli un izbrīnījušies, ka P!K!-tam ir ņemtas tiesības no brīvas gribas, buršiem parasta demokrātiska kārtība, izņemt šo jautājumu par piedalīšanos, vai nepiedalīšanos lāpu gājienā. Lai nekaitētu korporāciju tālākai eksistencei, bija jāpadodas šai Sabiedrisko lietu ministrijas uzspiestai pavēlei. 8.5.1936. Lettonia prezidijam vajadzēja izbraukt uz Tērbatu, lai piedalītos igauņu studentu korporācijas Fraternitas Estica 30 gadu jubilejas svinībām, bet iepriekšējā naktī Politiskā pārvalde bija apliecinājusi Lettonia II Šaržēto Andri Bergu, kuru ilgstoši paturēja apcietinājumā. Lai izvairītos no tālākām represijām pret Lettonia K!-tu, tās prezidijs atkāpās un nedēļu pirms aktīvā semestra beigām Lett! Ārkārtējais K!-ts ievēlēja jaunu prezidiju. 

1936.g. II. semestrī prezidēja Beveronija konvents (sen! E. Zirnis, vicesen! H. Rodmans, sekr! A. Kivuls). Pēc P!K! pastāvošās rotējošās kārtības šai semestrī P!K! vajadzēja prezidēt Tervetia konventam, bet tā kā Tervetia atradās ārpus P!K!, tad šai semestrī prezidēja nākošais pēc vecuma Beveronija Konvents. Par šī semestra P!K! darbību ziņu nav. Ir zināms, ka šai semestrī ir nodibinājusies kāda jaukta P!K! un F!B!S! komisija  F!B!S! protokolēto korporāciju internās dzīves reformu apspriešanai. 

1937.g. I. semestrī prezidēja Philyronia konvents ( sen! V. Mateuss, vicesen! A. Bijons, sekr! R. Valkers). Šai semestrī turpinās F!B!S! ierosināto korporāciju iekšējās dzīves  reformu kārtošana. 28.1.37. P!K! vienbalsīgi pieņēma  P!K! un F!B!S! jauktās komisijas izstrādāto Iesniegumu  par reformām korporāciju internā dzīvē. Komisijas izstrādātās tēzes 20.3.37. apsprieda F!B!S! valde, tām piekrītot.Šis iesniegums, kas iedalīts 3 daļās, stiprā mērā ietekmēja un pa daļai pārveidoja korporāciju interno dzīvi. Iesnieguma I daļa paredzētie grozījumi P!K!T! komānā novērsa iespēju nevirzīt tālāk notikušo G!T! un S!T! protokolus, bet uzlika par pienākumu tos nosūtīt P!K!T! resp. F!S!T!, lai tādā kārtā neviens neizbēgtu sodam par saviem nodarījumiem. Ar to bija pastiprināts atbildības moments. Iesnieguma II daļa skāra atsevišķu konventu iekšējās dzīves kārtību un ieteica tur vēl lielāku vērību piegriezt buršu goda prāta audzināšanai, šai sakarībā dodot lielākas tiesības vecākiem semestriem un amatvīriem, novēršot nevēlamo un pārmērīgo, kā arī sekot komilitoņu dzīvei ārpus K!dz! Iesnieguma III daļa aptvēra grozījumus alus komānos, lai normētu un panāktu lielāku vienādību visu konventu noteikumos. P!K! ar iesnieguma I daļu nolēma papildināt P!K!T! Komānu. Attiecībā uz iesnieguma II un III d. ieteica atsevišķiem konventiem tās piemērot un līdz semestra beigām ziņot P!K!, kas darīts katrā konventā šo mērķu sasniegšanā. P!K! prezidijs piedalījās korp. Latvia 20 gadu, kā arī studentu korp. Selgas un Gaujmaliete 10 gadu pastāvēšanas svinībās. P!K! bija izteiktas domas, turpmāk neveicināt jaunu studentu korporāciju rašanos. 15.5.1937. P!K! prezidijs, kopā ar F!B!S! pārstāvi A. Brambatu, Lett! fil!, pasniedza adresi Valsts prezidentam K. Ulmanim. Šī gada vasarā, P!K! prezidijs un visu korporāciju seniori izbrauca uz Cēsīm, kur Latvijas Universitātes rektoram, prof. Dr.chem. J. Auškapam, viņa lauku mājā, pasniedza sudraba alus kausu ar visu korporāciju krāsu vairodziņiem. Tas bija augstākais cieņas un draudzības apliecinājums, kādu P!K! visā savā pastāvēšanas laikā ir parādījis kādai personai, kas nepieder korporāciju saimei. 

1937.g. II. semestrī prezidēja Fraternitas Metropolitana konvents (sen! A. Druva, vicesen! Z. Krastiņš, sekr! J. Sprancis). 4.9.1937. P!K! ziedo Tēvzemes balvai Ls 500,- (Ziedojums domāts jauno zinātnieku pabalstīšanai). Šai semestrī turpinājās iepriekšējā semestrī pieņemto reformu izvešana dzīvē. Tanī sakarībā šai semestrī P!K! seniors, kopā ar F!B!S! pārstāvjiem vairākkārt apmeklēja Latvijas Universitātes rektoru, prof. Dr.chem. M. Prīmani (Tal!). P!K! izstrādāja visām korporācijām obligātus internās dzīves pamatnoteikumus, kas pozitīvā garā nokārtoja ilgi pārrunātos jautājumus. Semestra beigās 1937.g. decembrī, P!K! prezidijs ieradās pie L.U. rektora un pasniedza tam rakstveida ziņojumu par notikušām pārmaiņām korporāciju dzīvē. Šī ziņojuma teksts atrodams trimdā un ziņojuma galvenie punkti šādi:
1. Parādīšanās atklātībā manāmi iereibušā stāvoklī un nepiemērotu lokālu apmeklēšana sodāma ar izstumšanu.
2. Nakts dzīve korporācijās ierobežota. Korporācijas savas saimniecības slēdz un dežūras pārtrauc no plkst.1 līdz 8, izņemot sestdienas un svinības, ar to ierobežota komilitoņu aizkavēšanās K!dz!, kas viņus varētu traucēt nodoties darbam Universitātē.
3. Konventi stingri raugās, lai komilitoņi nedzīvotu pāri saviem līdzekļiem.
4. Konventam un noteiktām amata personām tiesība aizliegt atsevišķiem komilitoņiem reibīgu dzērienu lietošanu uz noteiktu laiku.
5. Alus, ka soda līdzekļa piemērošana stipri ierobežota (citu reibīgu dzērienu, kā soda līdzekļa lietošana pilnīgi aizliegta), pie kam principiālus atturībniekus ne soda, nedz citādā veidā nevar piespiest lietot reibīgus dzērienus.
Lai sankcijas par K!K!K! noteikumu pārkāpšanu kļūtu efektīvākas, P!K! uzdeva komisijai attiecīgi pārstrādāt P!K!T! Komānu. 

1938.g. I. semestrī prezidēja Fraternitas Vesthardiana konvents (sen! Ā. Dzediņš, vicesen! A. Ozols, sekr! E. Lindemanis). Bija iznācis kāds likums, vai rīkojums, ka bezpeļņas biedrībām jāpārreģistrējas Sabiedrisko lietu ministrijā. No Sabiedrisko lietu ministrijas korporācijām bija piesūtīti statūtu paraugi, arī norādījumi, kā jāizstrādā korporāciju statūti. Šai semestrī bija jāpārstrādā P!K! un visu korporāciju statūti, kas aizņēma ļoti daudz laika un traucēja P!K! kārtējo darbu. Bija ļoti grūti saskaņot P!K! un korporāciju viedokli statūtu lietā ar Sabiedrisko lietu ministrijas noradījumiem. Izstrādātie statūti bija vairākkārt jālabo un jāpārskata. Statūtu lietā daži pat saskatīja Sabiedrisko lietu ministrijas nolūkus, šādā veidā traucēt korporāciju dzīvi un eksistenci. Korporācijas statūtus pārstrādāja ar lielu nepatiku, bet nebija citas iespējas, ja P!K! un korporācijas gribēja vispār pastāvēt. Citu ziņu par šī semestra P!K! darbību nav. F!S!B!, resp.19 latviešu stud. korporāciju filistru biedrību, kopējais locekļu skaits uz 1.5.38. bija 1958. Šai skaitā neietilpst krievu korporācijas – Fr. Arctica un Ruthenia filistru biedrību locekļi.

1938.g. II. semestrī prezidēja Fraternitas Academica konvents ( sen! A. Plakans, vicesen! K. Plieniņš, sekr! J. Zandbergs). Šai semestrī noslēdzās ziedojumu vākšana pieminekļa celšanai Atsevišķās Studentu Rotas pēdējās (22.5.1919.) kaujas vietā par Rīgu – pie Piņķiem. Pieminekli cēla par P!K! līdzekļiem. 16.11.1938. P!K! prezidijs piedalījās F!B!S! 10 gadu pastāvēšanas svinībās, Rīgas Latviešu biedrības telpās un pasniedza Savienībai P!K! adresi. Šai semestrī notika P!K! Simfoniskā orķestra diriģentu L.Slaucītāja Fr. Acad! u.c. vadībā. Notika arī P!K!T! Komāna pārstrādāšana. Šinī darbā piedalījās P!K! seniors, P!K!T! priekšsēdētājs, bet no F!B!S! pārstāvji: A. Bergs, Lett! fil!, H. Albats, Fr. Lett! fil!, J. Eikerts Sel! fil! un citi. P!K!T! Komāna pārstrādāšanu šai semestrī nepabeidza. P!K! bija nolēmis šai semestrī rīkot ģenerāļa J.Baloža, Vent! fil! un ģenerāļa K. Berķa, Patr! fil! godināšanu, sakarā ar viņu 35 gadu jubileju karavīru gaitās. Sakarā ar to P!K! seniors bija vizītē pie ģen. J. Baloža, bet pēdējais lūdza šādu godināšanu viņam nerīkot. Nākošā dienā ģen. Berķis arī pievienojās ģen. J. Baloža domām un lūdza godināšanu nerīkot. Seniors par abu ģenerāļu uzskatiem šai lietā ziņoja P!K!. Visi klātesošie stāvokli saprata un neviens jautājumus nav uzstādījis. Šai semestrī notika arī neoficiālas sarunas par vācu korporāciju eventuālu atgriešanos P!K!  

1939.g. I semestrī prezidēja Fraternitas Lataviensis konvents (I. š. A. Jansons, II. š. J. Āboliņš un III. š. A. Mucinieks). Par šī semestra P!K! darbību ziņu nav. Ir tikai ziņas par kādu gadījumu, kas notika semestru beigās: 22.5.1939. atklāja par P!K! un F!B!S! līdzekļiem celto pieminekli Atsevišķās Studentu Rotas pēdējās kaujas piemiņai Piņķos pie Rīgas. Piemineklis bija uzcelts netālu no Piņķu baznīcas, vietā, kur 22.5.1919. notika pēdējā atsevišķās Studentu Rotas kauja par Rīgas atbrīvošanu no Padomju Savienības karaspēka. Piemineklī bija attēlots granītā cirsts latviešu karavīrs, ar šauteni rokā, raksturīgā toreizējās Baloža brigādes tērpā, kas ar seju vērsies pret Rīgu, spraiguma pilns ceļas no zemes straujam un spēcīgam triecienam. Saulainā pavasara dienā atklāšanas svinības ar dievkalpojumu Piņķu baznīcā, kur piedalījās visu korporāciju prezidiji un F!B!S! pārstāvji. Pie pieminekļa bija sapulcējušās daudzas vietējās un Rīgas organizācijas, un varēja vērot, ka pieminekļa cēlajiem – korporācijām pie nostāšanās nebija ierādīta tāda vieta, kāda tām pienāktos. Pieminekli atklāja Prezidents K.Ulmanis, sakot atklāšanas runu. Savā runā Prezidents ne vārda neminēja par pieminekļa cēlājiem un atklāšanas runu nobeidza apmēram šādi: - „Es atklāju šo pieminekli un izsaku par tā izgatavošanu pateicību, visiem, kam tā pienākas”. Kā pēdējais pieminekļa atklāšanas svinībās runāja P!K! t/l sen. A.Jansons, sakot apmēram šāda satura runu: „Latviešu karavīrs un latviešu students nodibinājuši draudzību cīņu laukos, plecu pie pleca cīnoties granātu ugunīs un dzeloņstiepļu jūkļos. Pieminot šo draudzību, Filistru Biedrību Savienība un studentu korporācijas ir cēlušas šo pieminekli, lai tas paustu tagadējai un nākošām latviešu paaudzēm brīvības ciņu nozīmi.” Svinībās piedalījās arī Kalpaka bataljona karavīri, kā arī atvaļināto karavīru organizāciju pārstāvji, starp tiem arī vācieši. Atgriežoties Rīgā, korporāciju prezidiji ar karogiem nostājās pie Universitātes vecās ēkas un nodziedāja „Gaudeamus igitur”, pēc tam devās pie Brīvības pieminekļa. Tai brīdī pie Brīvības pieminekļa ieradās ģen. J.Balodis un pateicās korporācijām par skaisto patriotisko darbu, spiežot roku visiem korporāciju prezidiju locekļiem. Ģenerālis bija dziļi aizkustināts. Pie Brīvības pieminekļa nodziedāja „Pie Tēvu zemes dārgās ķeries klāt”, pēc tam prezidiji ar karogiem izklīda. Vakarā Virsnieku klubā Rīgas pilsētas lielvecākais deva vakariņas visiem to organizāciju pārstāvjiem, kas bija piedalījušies pieminekļa atklāšanā. 

1939.g. II. semestri prezidēja Patria konvents (sen! N. Mūrnieks, vicesen! Ē. Murovskis, sekr! A. Grīnbergs). Ziņu nav. Šai semestrī P!K! sastāvēja 21 studentu korporācija (19 latviešu un 2 krievu), kuru kopējais aktīvo locekļu skaits bija 1857 un 220 komāna garanti. 

1940.g. I. semestrī prezidēja Fraternitas Livonica konvents (sen! K. Apinis, vicesen! T. Pētersons, sekr! J. Šnitke.). Ziņas par šī semestra P!K! darbību nav. Šis ir pēdējais P!K! darbības semestris. 17.6.1940. Latvijā iebruka Padomju Savienības karaspēks. 1940, gada 13. jūlijā padomju okupācijas vara slēdza korporācijas un viņu filistru biedrības, konfiscējot to mantu. No 1919. līdz 1940. gadam P!K! bija darbojies 42 semestrus un pēdējā P!K! darbības semestrī P!K! sastāvā bija 19 latviešu un 2 krievu studentu korporācijas.

P!K! darbības atjaunošana.

            15.03.1990.g. P!K! darbību atjaunoja Lettonia, Fraternitas Arctica, Selonija, Lettgallia, Talavija, Fraternitas Lettica, Latvia, Ventonia, Tervetia, Beveronija, Philyronia, Fraternitas Metropolitana, Fraternitas Academica, Fraternitas Lataviensis un Fraternitas Livonica, no 8.6.1990. P!K! darbībā piedalījās Fraternitas Vesthardiana, no 5.11.1990 – Lacuania, no 7.1.1991. – Patria. Kopš 1990. P!K! darbības atjaunošanā piedalījās vai arī nedaudz vēlāk iesaistījās Vendia. 4.2.1991. P!K! uzņemta Gersicania, 3.9.1991.– Fraternitas Imantica, 8.9.1992. – Fraternitas Cursica, 5.1.1993.– Fraternitas Vanenica. Savu darbību Latvijā diemžēl neatjaunoja Salgalia un Ruthenia, kuri uz doto brīdi pārtrauca savu darbību arī ārpus Latvijai.

 

No 1919. II. (rudens) semestra līdz 2010.g. I. (pavasara) semestrim (ieskaitot), Prezidiju Konventā sastāvēja šādas studentu korporācijas (korporācijas sarakstā sakārtotas vecākuma kārtībā):

1. Curonia (vācu), dibināta 1808.g. semestrī Tērbatā, pie Tērbatas Universitātes. Krāsas : zaļš – zils- balts. Devīzes : „Sirds kurzemnieka gods” un „Draugs tam draugam”. Ģērboņa teikumi: „Decken den Scheitel auch silberne Haare, Vivat der Burche verjubelte Jahre”, „Curonia sei’s Panier!” Uzņemta P!K! 1924.g. jūnijā. Izstājusies no P!K! 1932.g.14.maijā.

2. Fraternitas Rigensis (vācu), dibināta 1823.g. 21.janvārī Tērbatā, pie Tērbatas Universitātes. Krāsas vairogam un lentai: zils – sarkans – balts, krāsu cepurei: zils – balts – sarkans. Devīze: „Leiden oder Triumphieren, Ambos oder Hammer sein”, izteikta burtos „LOTAOHS”. Uzņemta P!K! 1920.g. II (rudens) semestrī. Izstājusies no P!K! 1932.g. 14.maijā.

3. Fraternitas Baltica (vācu), dibināta 1865.g. 13.novembrī Rīgā, pie Rīgas Politehnikuma. Krāsas vairogam un lentai: sarkans – zaļš – zelts, krāsu cepurei : zaļš – zelts – sarkans. Devīzes : „Freundschaft, Frohsinn, Tugend, Wissen – soll man niebei den Balten missen” un „In Treuen Fest”. Uzņemta P!K! 1920.g. decembrī. Izstājusies no P!K! 1932.g. 14.maijā.

4. Concordia Rigensis (vācu), dibināta 1869.g. 29.novembrī Rīgā, pie Rīgas Politehnikuma. Krāsas vairogam un lentai: zils – zelts – sarkans, krāsu cepurei: zils – sarkans – zelts. Devīzes: „Wahr und treu, kühn und frei”, „Concordia res parvae crescunt, discordia maximae dilabuntur” un „Viribus unitis”. Uzņemta P!K! 1921.g. 10.janvarī. Izstājusies no P!K! 1932.g. 14.maijā.

5. Lettonia, dibināta 1870.g. 19.februārī Tērbatā pie Tērbatas Universitātes. Krāsas: zaļš – zils – zelts. Devīzes: „Vitam, saluten, veritatem” un „Actilabores jucundi”. P!K! līdzdibinātāja 1919.g. 27.septembrī.

6. Rubonia (vācu), dibināta 1875.g. 18.maijā Rīgā, pie Rīgas Politehnikuma. Krāsas: zils – balts – melns. Devīze: „Mit Eort und Tat für Ehr und Recht”. Uzņemta P!K! 1921.g.10.janvarī. Izstājusies no P!K! 1932.g. 14.maijā.

7. Fraternitas Arctica (krievu), dibināta 1880.g. 7.novembrī Rīgā, pie Rīgas Politehnikuma. Krāsas: vairogam un lentai: zelts – melns- sarkans, krāsu cepurei: melns – zelts – sarkans. Devīze: krievu valodā – „Rci slovo tverdo”, krievu burtos: P.C.T. Uzņemta P!K! 1922.g. 31.oktobrī.

8. Selonija, dibināta 1880.g. 24.novembrī Rīgā, pie Rīgas Politehnikuma. Krāsas: zaļš – balts – sarkans. Devīzes: „Draugam, Tēvijai” un „Virtute et fide”. P!K! līdzdibinātāja 1919.g. 27.septembrī.

9. Lettgallia, dibināta 1899.g. 8.februārī Tērbatā, pie Tērbatas Universitātes. Krāsas: zaļš – melns – balts. Devīzes: „Per aspera ad astra” un „Labor et fidelitas”. P!K! līdzdibinātāja 1919.g. 27.septembrī.

10. Talavija, dibināta 1900.g. 14.decembrī Rīgā, pie Rīgas Politehniskā Institūta. Krāsas: balts – zaļš – zelts. Principi : „Tauta, izglītība, atturība” Devīzes : „Roku rokā” un „Darbs ceļ vīru”. P!K! līdzdibinātāja 1919.g. 27.septembrī.

11. Fraternitas Lettica, dibināta 1902.g. 20.oktobrī Maskavā, pie Maskavas Universitātes. Krāsas: zils – zaļš – zelts. Devīze: „Scientia pro patria”. P!K! līdzdibinātāja 1919.g. 27.septembrī.

12. Latvia, dibināta 1917.g. februārī Tērbatā, pie Tērbatas Veterinārinstitūta. Krāsas: sarkans – zils – zelts. Devīzes: „Pro Latvia” un „Virtutes bonos dies viventi faciunt”. Uzņemta P!K! 1921.g. 19.aprīlī.

13. Ventonia, dibināta 1917.g. 21.novembrī Tērbatā, pie Tērbatas Universitātes. Krāsas: zils – balts – zaļš. Devīze: „Draugam, godam, taisnībai”. Uzņemta P!K! 1921.g.II (rudens) semestrī.

14. Gotonia (vācu), dibināta 1922.g. 24.martā Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: melns – gaišzils – sarkans. Devīze: „In Treue fest”. Uzņemta  P!K! 1922.g. I (pavasara) semestrī. Izstājusies no P!K! 1932.g. 14.maijā.

15. Tervetia, dibināta 1922.g. 30.aprīlī, Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: oranžs - sidrabs – zils. Devīze: „Visu par Latviju – visi viens”. Uzņemta P!K! 1925.g.17.martā.

16. Beveronija, dibināta 1922.g. 4.maijā  Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: vairogam un lentai: violets – zelts – zils, krāsa cepurei: violets – zils – zelts. Devīze : „Zinātne zīmē pilnības augstumus, brālība veido tautas spēkus”. Uzņemta P!K! 1923.g. 23.oktobrī.

17. Philyronia, dibināta  1924.g. 7.jūlijā Liepājā (ar 1.9.1924. pārnāk uz Rīgu pie Latvijas Universitātes). Krāsas: brūns – zaļš – zelts. Devīzes: „Vera amicitia – decus vitae” un „Darbs, griba, pienākums.” Uzņemta P!K! 1926.g.11.maijā. 

18. Fraternitas Metropolitana, dibināta 1924.g.6.oktobrī  Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: zelts – violets – zaļš. Devīze: „Vienotiem spēkiem par godu, draugu, tēvzemi”. Uzņemta P!K! 1926.g. 9.novembrī.

19. Fraternitas Vesthardiana, dibināta 1924.g. 8.oktobrī Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas vairogam un lentai: pelēks – sarkans – zelts, krāsu cepurei: pelēks – zelts – sarkans. Devīzes: „Tautas slava – paša gods” un „Būt vai nebūt”. Uzņemta P!K! 1926.g. 7.aprīlī.

20. Fraternitas Academica, dibināta 1925.g. 4.februārī Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: melns – gaišzaļš – zelts. Devīzes: „Tautai  un tēvijai” un „Amicus optima vitae possessio”. Uzņemta P!K! 1927.g. 8.novembrī.

21. Fraternitas Lataviensis, dibināta 1926.g. 16.septembrī  Rīgā. Pie Latvijas Universitātes. Krāsas: melns- balts - zelts.  Devīze: „Pro patria, iustitia, honore”. Uzņemta P!K! 1928.g. 20.novembrī.

22. Patria, dibināta 1926.g. 20.septembrī Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: oranžs – zaļš – zelts. Devīzes: ”Par draudzību un darbu, par tēvijas brīvi” un „Fidei et veritati”. Uzņemta P!K! 1928.g. 20.novembrī.

23. Fraternitas Livonica, dibināta 1926.g.29.oktobrī Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: gaišzils – violets – zelts. Devīzes: „Lūzti, bet neliecies” un „Vīrs un vārds”. Uzņemta P!K! 1928.g. 20.novembrī.

24. Vendia, dibināta 1927.g.20.martā Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: zaļš – brūns – zelts. Devīzes: „Tēvija, gods, pienākums” un „”Virtute et exemplo”. Uzņemta P!K! 1929.g. 9.decembrī.

25. Salgalia, dibināta 1927.g. 18.jūnija Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: sarkans – melns – balts. Devīze: „Draugam sirdi – naidniekam krūtis”. Uzņemta P!K! 1931.g. 12.maijā.

26. Lacuania, dibināta 1927.g. 7.decembrī Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: zils – melns – zelts. Principi: ”Darbs, saderība, dzimtene”. Devīze: „Vires unitae agunt.” Uzņemta P!K! 1931.g. 12.maijā.

27. Ruthenia (krievu), dibināta 1929.g. 18.aprīlī Rīgā, pie Latvijas Universitātes. Krāsas: melns – oranžs – balts. Devīzes: „Vera amicitia in calamitatibus dignoscitur” un (krievu valodā): „Rci slovo tverdo”. Uzņemta P!K! 1935.g. 2.novembrī.

28. Fraternitas Imantica, Dibināta:1947. gada 18. februārī Pinnebergā, Vācijā, pie Baltijas Universitātes. Krāsas: sarkans – zelts – balts. Devīzes: „Scientiae, populo, patriae!” „Svešumā tēvzemei! Lai zobens nesarūs!”. Uzņemta L!K!A! 1949. gada 16. septembrī . Uzņemta P!K! 1991.g. 3. septembrī.

29. Gersicania, dibināta:1947. gada 14. martā Pinnebergā, Vācijā, pie Baltijas Universitātes. Krāsas: balts – violets – zaļš, krāsu cepurei: violets – balts – zaļš. Devīzes:      „Amicus amico, omnia patriae” un  „Ver sirdi draugam, klusē svešniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei”. Uzņemta L!K!A! 1949. gada 16. septembrī. Uzņemta P!K! 1991.g. 4. februarī.

30. Fraternitas Cursica, dibināta:1947. gada 7. maijā Pinnebergā, Vācijā, pie Baltijas Universitātes. Krāsas: melns – zelts – zils. Devīzes: ”Darbi taisnībai, uzticība draugam, zobens tēvzemei”. Uzņemta L!K!A! 1949. gada 16. septembrī. Uzņemta P!K! 1992.g. 8. septembrī.

31. Fraternitas Vanenica, dibināta 1947. gada 20. jūnijā Minhenē, Vācijā, pie Minhenes Universitātes. Krāsas: zaļš – sarkans – sudrabs. Devīzes: ”Tēvijai, pienākumam, draudzībai” un „Veritati, humanitati, virtuti”. Uzņemta L!K!A! 1949. gada 16. septembrī. Uzņemta P!K! 1993.g. 5. janvārī.

Piezīme: Sarakstā minētam korporācijām, par kurām  nav citādas norādes, krāsas vairogam, lentai un krāsu cepurei visur vienādā kārtībā sakārtotas.Jaundibinātas studentu korporācijas, līdz to atzīšanai un uzņemšanai P!K! ir garantējušas A!K!K! pie šādām vecākām, jau pastāvošām korporācijām:

l. Lettonia komānu garantējušas: Beveronija, Philyronia, Fraternitas Academica, Fraternitas Lataviensis, Fraternitas Livonica, Fraternitas Cursica.

2. Selonija komānu garantējušas: Fraternitas Vesthardiana, Vendia, Salgalia, Gersicania, Fraternitas Imantica un Fraternitas Vanenica.

3. Lettgallia komānu garantējušas: Fraternitas Metropolitana un Ruthenia.

4. Talavija komānu garantējušas: Patria un Lacuania.

5. Fraternitas Lettica komānu garantējusi Tervetia.


Uz augšu

Autorizācija
Lietotājs
Parole

Noderīgas saites

S!P!K!

KSCV un WSC

51. Baltijas Tautu komeršs

Polijas korporāciju muzejs

P!K! rekvizīti