Fraternitas Cursica dibināta 1947. gada 7. maijā Pinnebergā, Vācija pie Baltijas universitātes, kur tanī laikā studēja ap 1500 latviešu. 27 dibinātāji jau 1947. gada 29. aprīli ievēl pagaidu prezidiju, izvēlas krāsas: melns-zils-zelts, devīzi un korporācijas nosaukumu Dibinātājos ir vairāki Universitātes Sports (US) airētāji, kuri izsakās, ka kurši bijusi drosmīgi vīri un krietni airētāji, un tā rodas korporācijas nosaukums -Kuršu Brālība resp. Frat. Cursica. Izvēlēto nosaukumu airētāji attaisno ar Frat. Cursica vienības vairākām uzvarām starptautiskās airēšanas regatēs Hamburgā.

1947 gada 7. maijā Frat. Cursica rīko pirmo komeršu un šo datumu izvēlas par savu dibināšanas dienu. Jau vienā no nākošajiem konventiem krāsas pārkārto uz melns-zelts-zils, pieņem Terbatas ūzusu un A!K!K! garantē pie Lettonias 1949. gada 15. septembrī Frat. Cursica uzņemta L!K!A! un tā atsedz krāsas. Kad 1949. gada oktobri Baltijas universitāte savu darbību izbeidz, Frat. Cursica jau noturējusi 130 konventus, 62 literāros vakarus un izaudzinājusi 6 zēnu coetus. Daudz kuršu Vāciju atstāj, bet konventa darbība turpinājās uz īpaša komāna pamata, apvienojot savus locekļus sešas dažādās valstīs. Lielākie kuršu centri ir Sidnejā un Toronto. Kopējais locekļu skaits ir jau sasniedzis 85.

Ik pa diviem gadiem ievēl prezidējošo kopu. Tā speciālais konvents globālā apmērā ir darbojies gan Toronto, gan Sidnejā. Kuršu sadzīvi Eiropā koordinē īpaši vēlēts pilnvarnieks.

Toronto kopas locekļi 1981. gadā iegādājās savu namu – Kuršu jomu, kurā pēc pamatīgiem pārbūves darbiem iekārtots arī konventa dzīvoklis.

Frat. Cursica karoga krāsas simbolizē devīzes trīs daļas: melnā krāsa – darbi taisnībai, zelts – zobens tēvzemei un zils – uzticība draugam.

Frat. Cursica apaļo gadu skaita jubilejās izdod ilustrētu žurnālu Kuršu Vēstis. Locekļu skaits 105.