Korporācijas Fraternitas Lettica pirmsākumi atrodami Maskavā, kur 1870. gada 20. oktobri nodibinājās Maskavas Latviešu lasāmie vakari. Vakara dibinātāji un dalībnieki bija: Krišjānis Barons, Ansis Bandrēvičs, Fricis Brīvzemnieks, Dāvis Jurjāns, Krišjānis Kalniņš, Kannings / soms /, Jānis Krodzinieks, Pēteris Liepiņš, Jānis Sietiņsons, Andrejs Slēzins, Krišjānis Valdemārs, Jānis Vinklers u.c.
No šī pulciņa izauga Maskavas Latviešu studentu vakars, kas dibināts 1883. gada 19. oktobri ar noteiktākas organizācijas raksturu un statūtiem.
Kad radās iespēja panākt korporācijas oficiālu apstiprināšanu pie Maskavas universitātes, tad 1902. gada 12. janvāri Rīgā, Latviešu biedrības telpās, filistri un studenti kopējā sanāksmē izstrādāja korporācijas statūtus un pieņēma nosaukumu Fraternitas Moscoviensis. Statūti pie Maskavas universitātes apstiprināti 1902. gada rudenī. Korporācija kā savu dibināšanas datumu svin 20. oktobri, ar to godinot sava pirmsākuma – Maskavas Latviešu lasāmo vakaru nodibināšanos. Krāsas: gaiši zils-zaļš-zelts tika apstiprinātas 1913. gada 26. martā.
Sākoties revolūcijai un boļševiku varai, korporācija savu organizēto darbu Maskavā pārtrauca. Korporācijas locekļi, atgriezušies dzimtenē, 1918. gada 20. decembri brīvprātīgi iestājās Kalpaka bataljona Atsevišķajā studentu rotā, kā ari citās Kalpaka bataljona un latviešu karaspēka vienībās. Deviņi korporācijas locekļi apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.
1919. gadā korporācija atjaunoja konventa darbību Rīgā pie Latvijas universitātes un tā paša gada 27. septembri, kopā ar pārējām četrām vecākajām latviešu korporācijām, nodibināja Prezidiju konventu. Filistru un aktīvo konvents 1920. gada 27. septembri mainīja korporācijas nosaukumu uz Fraternitas Lettica un pieņēma tagadējās krāsas: zils-zaļš-zelts.
Konventa dzīvoklis kādu laiku atradās īrētās telpās Strēlnieku ielā, bet 1928. gadā korporācijas vajadzībām izbūvēja piemērotas telpas fil! A. Krastkalna dāvātā namā Lāčplēša ielā 5.
Latvijas neatkarības laikā Fraternitas Lettica vadīja P!K! trīs reizes. Konventa locekļi ņēma aktīvu dalību ari P!K! vīru kori un simfoniskajā orķestri, bez tam Studentu padomē un tai pakļautajās organizācijās, Universitātes Sportā, kā ari starptautiskajās studentu organizācijās. Pārmaiņus ar pārējām četrām vecākajām korporācijām, Fraternitas Lettica glabāja Atsevišķās Studentu rotas karogu.
Pie korporācijas pastāvēja Filistru biedrība, kas piedalījās ar Filistru Biedrību savienības /F!B!S!/ dibināšanā.
Padomju Savienības karaspēkam iebrūkot Latvijā, Fraternitas Lettica 1940. gadā pārtrauca darbību. Boļševiku režīma laikā liels skaits korporācijas locekļu tika apcietināti un deportēti, no kuriem lielākā daļa vairs Latvijā neatgriezās. Zināmi 10 frāteri, kas noslepkavoti boļševiku cietumos.
Ari vācu okupācijas laikā korporācijai nebija iespējams atjaunot aktīvu darbību, kaut gan notika dažas sanāksmes un komerši. Frāteri stājās no jauna karavīru rindās, lai cīnītos par zemes brīvību. Astoņi frāteri zināmi, kas palikuši kauju laukos.1944. un 1945. gadā lielākā frāteru daļa devās trimdā. Karam izbeidzoties, tika atjaunota aktīvā darbība, apvienojot vienā organizācijā studentu korporāciju un filistru biedrību. Nodibina Fraternitas Letticas fondu, kas sniedz palīdzību frāteriem un viņu ģimenes locekļiem trimdā un dzimtenē. 1953. gadā konvents atjauno jaunu locekļu uzņemšanu korporācijā. 1969. gada 19. oktobri konvents pieņem jaunu korporācijas interno komānu un noteikumus par tā lietošanu korporācijas kopās. 1964./5. un 1983./4. gadā Fraternitas Lettica prezidē L!K!A!