Fraternitas Livonica dibināta 1926. g. 29. oktobri Rīgā pie Latvijas universitātes. Korporācijas dibinātāji nāca no studentu biedrības Austruma locekļu vidus, kuri jau 1925. g. beigās ar simpātijām sāka noraudzīties uz korporācijām.Viņiem imponēja noteiktība, pieredze un paražas, stingrā kārtība, uz sirsnības un draudzības pamatiem izveidotā iekšējā dzīve, tāpat korporāciju nelokāmā nacionālā un valstiskā stāja. Pārrunas par šīm jaunajām idejām notika Austruma pilnsapulcē 1926. g. 3. martā, kur bija ieradies liels skaits Austruma vecbiedru. Vētrainā sapulcē pārveidot Austrumu par korporāciju noraidīja ar 63 par un 63 pret balsīm. Pēc šīs sapulces 47 Austruma biedri izstājās no Austruma un nodibināja Fraternitas Livonicu.

Jaunā korporācija izvēlējās krāsas: gaiši zils, violets un zelts; gaiši zilajam simbolizējot sirds skaidrību, violetajam – tiekšanos pēc sasniegumiem un zeltam – garīgo vērtību krāšanu. Pieņemtās devīzes bija Lūzti, bet neliecies un Vīrs un vārds. Tas atgādināja jaunās korporācijas locekļiem godam turēt savu vīra solījumu un iet cauri dzīvei kā cīnītājiem, nejaujot nekādiem dzīves vējiem tos pūst citā virzienā. Apvienoto korporāciju komānu jaunā korporācija garantēja pie Lettonias 1926. g. 7. decembri, un 11. decembri jau notika internais krāsu atklāšanas konvents. Gadu vēlāk, 1927. g. 17. decembri, nodibinājās filistru biedrība, kas nopirka konventam māju – Balto namu pie Viestura dārza, Veru ielā Nr. 6.1928. g. 20. novembri korporāciju uzņēma par pilntiesīgu locekli Prezidiju Konventā. 1931. g. korporācija iesvētīja savā namā mākslinieka Hugo Mērca gatavotu vapeni un Dr. Alfrēda Bilmaņa dāvinātu karogu. Fraternitas Livonica tika noslēgusi karteli ar lietuviešu korporāciju Fraternitas Baltiensis. Prezidiju Konventā Fraternitas Livonica prezidēja divas reizes – 1932. g., kad no P!K! izstājās 6 baltvācu korporācijas, un 1940. g., kad krievi iebruka Latvijā un P!K! darbu un visas korporācijas oficiāli slēdza. Brīvās Latvijas laikā pavisam 254 Latvijas universitātes studenti pievienojās konventam; no tiem 20 bija Latvijas atbrīvošanas kara dalībnieki.

Krievu gads Latvijā un 2. Pasaules karš konventa rindās cirta dziļus robus. Uz Sibīriju deportēja vairāk nekā 20 konventa locekļus, 9 no 47 dibinātājiem mira izsūtījumā. Vairāk nekā 10 konventa locekļi krita 2. Pasaules karā. Godinot savus 2. pasaules karā kritušos un baigajā gadā un nekāra vētrās zūdošos 37 saimes locekļus, konvents 1984. g. oktobrī Katskiļos, Brāļu kapos, svinīgā ceremonijā atklāja konventa varoņu un mocekļu piemiņas plāksni.

Karam beidzoties, brīvajā pasaulē atradās 100 livoniķu. Tie sāka sazināties, sākās pārrunas par konventa darbības atsākšanu. Darbība tomēr īsti atsākās tikai 50. gadu sākumā, kad nodibinājās kopas Austrālijā, Čikāgā, Ņujorkā, Jaunzēlandē un Eiropā.

1988. g. sākumā no 47 konventa dibinātājiem dzīvi bija vēl 7. Latvijā bija apzināti 35 livoniķi. No tiem 100, kuri devās trimdā, dzīvi ari bija vēl tieši 35. Brīvajā pasaulē uzņemto skaits jau pārsniedz 100, un kopā ir ap 130 locekļu. No tiem vairāk nekā 20 ir jau 2. paaudzes livoniķi. Vislielākais skaits ir ASV, kur ari atrodas globāli ievēlētais prezidijs.