Fraternitas Metropolitana
Vienotiem spēkiem par godu, draugu, tēvzemi
www.metropolitana.lv
Rīga, Kalpaka bulvāris 11
LV-1010
+371-67333187
Fraternitas Metropolitana ir tiešs korporācijas Fraternitas Petropoliensis, vēlāk -Fraternitas Petropolitana turpinājums, kuru nodibināja Pēterburgas latviešu studenti 1896. gada 18. decembri.
Dibināšanas protokolā ierakstīts, ka sabiedrība nodibināta pēc principiem, pēc kādiem darbojas Lettonia Tērbatā un Selonija Rīgā. Fraternitas Petropolitanai nebija iespējams izveidot oficiālas attiecības ar citām Pēterburgas korporācijām, jo tām bija tāds pat stāvoklis kā Fraternitas Petropolitana. Vienīgi vācu korporācijai Nevania bija izdevies iegūt iestāžu atļauju krāsu atsegšanai. Toties Fraternitas Petropolitana uzturēja draudzīgas attiecības ar Lettoniu, apsveicot to 25 gadu krāsu atsegšanas jubilejā un Seloniju 20 gadu jubilejā Rīgā. Nodibinoties Talavijai, tās pirmais eksternais viesis bijis Fraternitas Petropolitana oldermanis.
Revolūcijai sākoties, Fraternitas Petropolitana darbība pārtrūka, un tās locekļi izklīda. Daudzi krita kaujas laukos, citi aizgāja bojā Krievijas jukās. Kad 1922. gada 9. septembri petropolitāni sapulcējās Rīgā, atklājās, ka ir palikuši tikai 17 petropolitāņi, visi studijas beiguši, neviena studenta. Sanāksmē vienojās nodibināt filistru biedrību Fraternitas Metropolitana ar mērķi pulcināt dzimtenē atgriezušos petropolitānus un aktīvās dzīves atsākšanai uzņemt studentus, pasīvus biedrus, aktīva konventa atjaunošanai. 1924. gada 6. oktobri 11 Latvijas universitātes studenti uzsāka aktīvu konventa dzīvi kā LU studentu korporācija Fraternitas Metropolitana, paturot tās pamatos savas tiešās priekšteces krāsas – zelts-violets-zaļš, devīzi – Vienotiem spēkiem par godu, draugu, tēvzemi – tradīcijas un komānu.
Fraternitas Metropolitana garantēja A!K!K! pie Lettgallias un 1926. gada 9. novembri to uzņēma Prezidiju Konventā, gan kā 1896. gadā 18. decembri Pēterpilī nodibinātās korporācijas Fraternitas Petropolitana tiešu turpinājumu Rīgā ar visu tās Pēterburgas laika filistēriju, bet par Fraternitas Metropolitana dibināšanas gadu citu korporāciju vidū P!K! atzina 1924. gada 6. oktobri.
Fraternitas Metropolitana bija smagas dilemmas priekšā: iet vieglāko ceļu, samierināties ar atzīto 1924. gadu, vai pastāvēt uz savas priekšteces dibināšanas 1896. gadu. Konvents izšķīrās par alternatīvu pieņemt 1924. gadu, lai pēc ilgajiem nelegālajiem gadiem, drīzāk uzsāktu aktīvas korporācijas dzīvi pie LU un līdzdarbotos P!K! Fraternitas Metropolitana P!K! uzņemšanas brīdī no tās kopējā 98 locekļu skaita, 59 bija filistri.
Rīgā Fraternitas Metropolitana ir līdzdarbojusies P!K! institūcijās, un tās locekļi ieņēma U! redaktora, P!K! vīru kora un U!S! pr-sēžu amatus un ilgus gadus pildīja Studentu padomes pr-sēža amatu. Prezidēja P!K! 1929. un 1937. gadā. Fraternitas Metropolitana prezidēšanas laikā atzīmēja P!K! 10 gadu pastāvēšanu, pieņēma P!K!T! komānu un korporāciju iekšējās sadzīves pamatnoteikumus. Fraternitas Metropolitana filistru biedrība iestājās F!B!S! 1929. gadā.
Metropolitēni piedalījās Latvijas atbrīvošanas cīņās un Otrā pasaules karā. Daudzi ir krituši kaujas laukos vai gājuši bojā izsūti jumā – Sibīrijā.
Trimdā 1948. gada 26, aprīlī Vācijā – Eslingenā 38 metropolitāņi atjaunoja krievu un vācu okupācijas laikā pārtraukto konventa darbību. Aktīvais konvents un Filistru biedrība apvienojās vienā organizācijā – Fraternitas Metropolitana apvienotais konvents. piedalījās ‘L!K!A! dibināšanā Eslingenā un Ņujorkā. Prezidēja 1969/70. un 1987./88. gadā. Kopš 1950. gada 20. aprīļa Fraternitas Metropolitana konvents atrodas ASV. Konventa kopas darbojas ASV, Kanādā, Austrālijā un Zviedrijā. Konvents ik gadus izdod žurnālu Fraternitas Metropolitana. 1951. gadā iesvētīja jauno karogu un 1959. gada 10. oktobri atjaunoto vapeni. Pašreizējo locekļu skaits ir 214, bet kopš tās dibināšanas konventā ir uzņemti vairāk nekā 500 locekļi.
Fraternitas Metropolitana un tās locekļi aktīvi darbojas trimdas kulturāli sabiedriskā un nacionāli politiskā darbā, ir Latvijas Brīvības fonda dalībniece ar četrkārtēju ziedojumu. Brāļu kapos – Katskiļos 1989. g. atklāja Fraternitas Metropolitanas brīvības cīnītāju un bez vēsts pazudušo locekļu piemiņas plāksni.