Studentu korporācija ir akadēmiska mūža organizācija, ko veido studenti un studijas beigušie jeb filistri. Korporācija nav radusies īsā laikā, bet veidojusies un savu patreizējo biedrošanās veidu ieguvusi vairāku gadu simteņu tecējumā. Korporācija nav studentu sabiedrība, ko saista tikai zināms sadzīves veids. Tas sevī ietver noteiktu ideoloģiju un stingrus un nepārkāpjamus principus.
Dr.iur. V. Sinaiskis, Fr! Arct! saskata korporācijas uzbūves pamatā četrus pamatprincipus:
Brālības ideju, kuras mērķis ir saprašanās un saaugšana kopīgam ideālam. Buršu sabiedrībā lietotie termiņi – fraternitas (brālība) un commilitonis (cīņas biedrs) norāda uz šīs idejas vecumu.
Vecākuma princips, kas balstās uz savstarpēju cieņu un draudzību starp vecāko un jaunāko un abus saista ģimenes disciplīnā un tradīcijās. Vecākumu korporācijā nosaka kāda tās locekļa piederības ilgums organizācijā, ne viņa fiziskais vecums. Jaunākais vienmēr pakalpo vecākajam uz savstarpējās cieņas pamata. Tas notiek kā iekšējā, tā ārējā sadzīvē. Iekšējā sadzīvē jaunākais pakalpo vecākajam kā semestru, tā amatu tiesību ziņā. Šim principam nav izņēmumu starp korporācijas locekļiem. Tās ir tiesības, kuras korporācijas uzbūvē pastāv no vecākā semestra līdz jaunākajam un turpinās no semestra uz semestri. Izņēmums ir vienīgi goda lietas. Te ar vecākuma principu nav sakara un to kārtošanā visiem korporāciju locekļiem ir vienādas tiesības, neatkarīgi no viņu semestru skaita.
Goda kodekss, kas vēsturiskajā skatījumā saprotams ka kāda sabiedrība, kura šādu goda kodeksu ievēro, goda lietas savā starpā kārto kā starp līdzīgiem. Studenti šādas sabiedrības veidojuši kopš akadēmiskās brīvības iegūšanas. Vēsture rāda, ka zināmos laikos tādas tiesības studentiem garantēja valdnieks, valsts vara. Korporācijas paturējušas šo principu un augsti vērtē goda jēdzienu. Katru sabiedrības locekli, kas šo principu apdraud vai neievēro, soda sabiedrības likumu ietvaros pārējie sabiedrības locekļi. Goda komāns ir saistošs visiem buršiem.
Rituss (kārtība). Šī principa mērķis ir kārtot korporāciju un to locekļu rīcību zināmos iekšējos sarīkojumos. Ritusiem ir izteikti idejiski mērķi un tiem ir sava nozīme. Zemes tēvs, piemēram, ir buršu ticības apliecinājums saviem principiem, tautībai, tēvzemei un korporācijai.
Visi četri principi ir vienādi svarīgi un ir savstarpēji saistīti.
Lai korporācija varētu darboties, tas ir, iedzīvinātu savus principus sabiedriskās sadzīves veidos, tās locekļiem sabiedrība uzliek augstas prasības. Šo prasību pildīšana, dažkārt, nevien grūta, bet prasa arī daudz morāla spēka, sevis veidošanu un savaldību.
Korporācijas darbības pamatā ir honoritāte – goda prāts, ko korporācijas ir izkopušas un audzina savos locekļos. Bez šīs īpašības korporācija nevar pastāvēt. Korporācijās, kas izaugušas no viduslaiku nacionēm, tautiskās apziņas moments un pašcieņa ieņem svarīgu vietu. Goda prāts cieši saistās ar tēvzemes mīlestību un brīvības ideju. Tikai sabiedrībā, kur katra locekļa tiesības balstās uz demokrātiskiem principiem, var rasties pozitīvas idejas un tikt pieņemti lēmumi, kas nāk par labu kā katram sabiedrības loceklim, tā visai sabiedrībai. Tādā sabiedrībā arī var valdīt īsta, visu locekļu atbalstīta kārtība.
Korporācijas uzbūve un darbība ir īstas demokrātijas paraugs un tā neierobežo savu locekļu individualitāti un gara brīvību. Korporācija ir disciplinēta organizācija, kuras darbību nosaka komāni (likumi) un ūzusi (nerakstīti likumi). Korporācijas dzīvē nav nejaušību, jo tā norit komānu ietvaros un to noteic konventa lēmumi. Disciplīna izveido apzīnīgu cilvēku, kas pieradināts kontrolēt savu rīcību, veido raksturu un stāju. Konventa disciplīna prasa vispirms pildīt sabiedrības uzdevumus un tikai pēc tam apšaubīt to vajadzību.
Buršu tradīcijas nosaka, ka korporācijas sadzīve ir stingri interna. Tā neparādās uz ārieni un par tās norisēm netiek runāts vispārējā sabiedrībā.
Korporācija ir mūža organizācija. Tās piederīgie paliek uzticīgi viens otram līdz kapa malai. Tādēļ korporācijas nepieļauj savas sabiedrības loceklim dalīties šajā uzticībā ar citu korporāciju, tas ir, sastāvēt vairākās korporācijās. Korporācija ir mūža organizācija arī dziļākā nozīmē. Tā var pārtraukt, pat izbeigt savu darbību, bet sabiedrības locekļi to nevar slēgt, jo komāni to neparedz. Pēc aktīvas darbības izbeigšanas korporācija pārvēršas par tradīciju biedrību, kuras eksistence izbeidzas ar tās beidzamā locekļa aiziešanu mūžībā. Lai nesaskaldītu sabiedrību un saglabātu vienveidību, konventā par politiskiem un reliģiskiem jautājumiem nediskutē. Piederība pie kādas cita rakstura organizācijas, politiskās partijas, vai reliģiskās grupas ir korporācijas locekļa personīga lieta. Tomēr korporants nevar piederēt tādām organizācijām un grupām kuru mērķi runā pretīm korporāciju principiem un mērķiem. Korporācija ir organizācija ar stingri izteiktu nacionālu un pretmarksistisku stāju.
Korporācijas locekļu izvēlē pastāv izlases princips. Tajā nevar iestāties, bet jaunus sabiedrības locekļus uzņem ar sabiedrības vairākuma piekrišanu. Lai varētu labāk ieaudzināt jaunuzņemtajos korporāciju garu un draudzību, jaunos locekļus uzņem nelielā skaitā. Tādas mazas jaunuzņemto vienības veido t.s. coetusus. Coetusi, savkārt, veido korporāciju kā ģimenes veido valsti. Pēc uzņemšanas jaunais ir līdzvērtīgs sabiedrības loceklis, kuram korporāciju likumu norādītā ceļā jāiegūst korporanta audzināšana.
Korporācijas savos locekļos audzina dziļu pienākumu sajūtu, drosmi aizstāvēt savu tautību, valsti un sabiedrību, katru savas sabiedrības locekli, sevi un patiesību, ja nepieciešams, ar ieroci rokā.
Sekošana buršu ideāliem kā personīgā, tā organizācijas dzīvē veido buršu garu. Tas ir ieaudzis kopā ar studējošiem un universitāti un nekad nezaudēs savas gadu simteņiem krātās vērtības. Tāpat savu vērtību nezaudēs cilvēks, kas sekos šiem principiem.