Līdz Latvijas valsts tapšanai Latgale bija maz devusi akadēmiski izglītotu cilvēku. Ar Latvijas brīvvalsts nodibināšanos un Latvijas universitātes noorganizēšanu ari Latgales jaunatne ik gadus lielākā skaitā sāka plūst uz Rīgu – uz mūsu Alma mater.
Līdz ar to sāka veidoties arī pirmās latgaļu studentu organizācijas. Pirmā nodibinājās Latgales studentu biedrība. Bet tā drīz vien tika ierauta politisko partiju virpulī, jo tai trūka principu un ciešu mērķu, kas studentus, pāri visām partijām un dažādo uzskatu pretešķībām, varētu vienot kopējam darbam un sadzīvei. Nevarēdami paciest nesaticības garu un neauglīgu plēšanos, septiņi entuziasti: A. Rancāns, Lett!, Fr. Ribulis, Tai! V. Krustāns, D. Liepnieks, Vent!, J. Pauliņš, P. Višņevskis un V. Silanžs izstājās no Latgales studentu biedrības un 1925. g. 7. decembri nodibināja studentu organizāciju – Unitas Lettgalica. Tās nolūks bija pulcināt Latgales studējošo jaunatni, kas centās pēc vienprātības, sabiedriskas audzināšanas un solidaritātes gara. Tai driz vien pievienojās prāvs skaits studentu. Savu interno dzīvi Unitas Lettgalica veidoja pēc korporāciju principiem.
1927. g. 7. decembri Unitas Lettgalica pilnīgi pārveidojās par studentu korporāciju, garantējot A!K!K! pie Talavijas un pieņemot krāsas: zils-melns-zelts; devīzi
– vires unitae agunt (vienībā spēks) un principus: darbs, saderība, dzimtene. Lai nosaukuma dēļ nerastos kollīzija ar citām latviešu studentu korporācijām, Unitas Lettgalica pārdevējās par Lacuania, kas nozīmē – Ezeru zeme ( latīņu lāčus – ezers). Lacuanias krāsas zils-melns-zelts simboliskā nozīmē saka: zem zilajām dzimtenes debesīm, strādājot melnu (grūtu) darbu, gūsi zelta augļus. Devīze – Vires unitae agunt pasvītro saskaņota un vienprātīga darba svētību.
1931. gada 12. maijā Lacuania uzņemta P!K! 1932. gada 17. novembri iesvētīts Lacuanias karogs. 1937. gada 25. janvāri LU rektors prof. J. Auškaps atklāja un V.E. bīskaps J. Rancāns iesvētīja Lacuanias vapeni, ko pēc mākslinieka V. Krauzes meta bija griezis koktēlnieks L. Regūts. Lacuanias locekļu skaits strauji auga, un korporācijas 10 gadu pastāvēšanas jubilejā tas tuvojās 200. Vairums lakuāņu nāca no Latgales, jo nerakstīts novadniecības princips bija likts korporācijas pamatos. Pie Lacuanias pastāvēja Filistru biedrība, kas materiāli atbalstīja aktīvo konventu un tā atsevišķus locekļus. Ar savu karogu pilnā locekļu sastāvā Lacuania piedalījās Latgales atbrīvošanas 15 gadu atceres svinībās un Latgales atbrīvošanas pieminekļa iesvētīšanā Rēzeknē. 1939. gada pavasari Lacuania pasniedza karogu ar ierakstu – Pie tēvu zemes dārgās ķeries klāt
– Rēzeknes valsts ģimnāzijai.
Lacuaniai piekrīt liela loma latviešu sabiedriski-kulturālā dzīvē, jo tieši lakuāņu nopelns ir, ka valsts pēdējos gados novadu latviskā saskaņa un saprašanās kopīgā darbā bija ievadītas tik aktīvā gultnē. Ar Lacuaniu Latgales latvietis atguva savu pašapziņu un līdztiesīgi nostājās valsts, sabiedriskajā un radošā gara darbā. No lakuāņu vidus nāca daudzi valsts viri, bīskapi, ģenerāļi u.t.t. Baigajā gadā daudzi deportēti, miruši izsūtījumā Sibīrijā, vai ari pēc atgriešanās dzimtenē. Tāpat daudzi lakuāņi Otrajā pasaules karā atdevuši dzīvības cīņā par dzimtenes brīvību.
Okupācijas vara 1940. gada rudeni Lacuanias darbību pārtrauca. Tā daļēji atjaunota jau Otrā pasaules kara laikā Latvijā, bet pēc kara brīvajā pasaule nonākušie konventa locekļi konventa darbību ir pilnīgi atjaunojuši. Aktīvais konventa darbs noris kopās, kas parasti aptver vienu zemi, bet centrālo konventa pārstāvību pilda visa konventa vēlēts prezidijs. Lacuanias saimei trimdas posmā pievienojušies daudzi jauni studējošie. Locekļu skaits tuvojas 70. Trimdā Lacuaniai pievienojušies Četri goda filistri, galma prelāti: Dr.K. Ručs (latviešu un igauņu pārstāvis pie Vatikāna), Dr. L. Vārna, prof. Dr. S.Ladusāns un Dr. B.Kokins. Tā šodien ir augstākā garīdzniecība trimdā.