Pēc kara Vācija, Eslingenas pārvietoto personu nometne, patvērumu atrada daudzi latvieši, kuri kara draudu iespaidā bija atstājuši savu tēvu zemi. Viņu vidū bija arī vairāki simti korporāciju locekļu. No sākuma viņu aktivitāte bija stipri mazināta. Dala, pulcējās Muchova alus pagrabā, pieteikti policijai kā veco vīru klubs. ‘Šī pulcina dalībnieki bija vairākkārt apsūnojuši Rīgas bursi, kuriem prātā nebija tikai pagājušo dienu atminas. Tie raudzījās nākotnē1 un debatēja, kā labāk varētu atjaunot pārtraukto korporāciju darbību. Solis šai virzienā bija 1948. gada 25. maijā Eslingenas sporta biedrības telpās noorganizētais pirmais tautu komeršs. Komeršā piedalījušās 18 korporācijas ar 151 locekļiem.

Komeršā laikā sanāca korporāciju pārstāvju apspriede domu izmaiņai par P!K! darbības atjaunošanu. Sanāksmes dalībnieki atzina, ka P!K! darbību trimdā nevarēs atjaunot pēc striktas Rīgas kārtības, bet jādibina aizstājēja organizācija, izstrādājot tai īpašus, trimdas dzīvei atbilstošus, statūtus. Latvijas Korporāciju apvienības statūtu izstrādāšanu uzdeva 7 vīru valdei. 1949. gada 5. martā valde sasauca korporāciju pārstāvju sanāksmi, kurā piedalījās 11 korporācijas, reprezentējot 18 balsis no P!K! 32′ balsīm.

Korporāciju pārstāvji pieņēma izstrādātos L!K!A! statūtus, ievēlēja pirmo prezidiju un par apvienības pagaidu sēdekli izraudzīja Eslingenu. Statūti noteica, ka L!K!A! mērķis ir saskanot L!K!A! apvienoto korporāciju darbību, kas pamatota uz korporāciju locekļu Latvijas brīvības ideāla, tēvzemes mīlestības, buršu gara un Pīki pamatprincipiem. Pastiprinoties emigrācijai, L!K!A! konvents nolēma apvienības sēdekli pārcelt uz Ņujorku Amerikā un ievēlēt prezidiju no tur dzīvojošiem buršiem.

Pirmais L!K!A! konvents sanāca Ņujorkā 1950. gada 23. septembri. Tajā piedalījās tikai 10 korporāciju pārstāvji. Emigrācija bija atstājusi iespaidu uz korporāciju darbību. Tā bija jāizveido un jāpieskaņo īpatnējai korporāciju locekļu izkliedētībai. Bija jāizrauga amatpersonas, kurām bija dotības un laiks veikt daudzos pārkārtošanas pienākumus. Darbības atjaunošana aizjūrā nebija vienas dienas uzdevums, bet prasīja lielu piepūli un laiku. Ar katru nākošo konventu darbības atjaunošanu pieteic arī pārējās korporācijas. 1954. gadā organizēšanās laiks ir noslēdzies, un visas 21 P!K! korporācijas, kā arī 4 Vācijā dibinātās korporācijas, ir iesaistījušās L!K!A! konventa darbā.
Ņujorkā līdz 1989. gada septembrim noturēti 157 konventi un l senioru konvents. L!K!A! prezidiji un korporāciju prezidiji uz konventiem ir braukuši no Bostonas, Čikāgas, Delaveras, Nudžersijas, Vašingtonas un pat no Toronto Kanādā. Tagad L!K!A! ir inkorporēta un atbrīvota no ienākuma nodokļiem.

L!K!A! darbību regulē tās statūti, komāni, lēmumi un P!K! komāni. Apvienības statūtu sastādītāji centušies no agrākiem Rīgas laika komāniem pārņemt tikai trimdas dzīvei atbilstošo, pārejā daļā meklējot jaunas formas un institūtus. Vēlākos gados L!K!A! statūti ir pārstrādāti un papildināti (L!K!A! prot. 97, 98, 173, 175). L!K!A! augstākais pārvaldes orgāns ir konvents, ko sastāda korporāciju prezidiji vai viņu pārstāvji. Balss tiesības korporācijām ir atkarībā no to locekļu skaita: līdz 100 locekļiem l balss, līdz 200 locekļiem 2 balsis un pāri par 200 locekļiem 3 balsis. Konventa lēmumi ir saistoši visām korporācijām un to locekļiem. Konventa norisi un balsošanas kārtību nosaka L!K!A! konventa Vadības un kārtības komāns (112). L!K!A! reprezentē un lēmumu izpildīšanu uzrauga L!K!A! prezidijs. Pirmajos L!K!A! darbības gados prezidiju vēlēja konvents. Tikai 1966. gadā (66) konvents, atzīstot, ka korporāciju darbība ir tik tālu nostiprinājusies, ka korporāciju prezidiji varētu uzņemties prezidēšanu, nolēma atgriezties pie Rīgas kārtības. Prezidēšana korporāciju vecākuma kārtībā darbojas labi. No prezidēšanas atteikusies Fr. Arctica, Salgalia, Lacuania un Ruthenia.

Par korporācijas locekli Rīgā varēja būt tikai Latvijas universitātes students. Filistri bija apvienoti filistru biedrībās. Paliekot pie Rīgas kārtības, mazā studējošo skaita dēļ korporācijām būtu ņemta katra darbības iespēja. Tādēļ L!K!A! statūti paredzēja filistru iesaistīšanu korporāciju aktīvā sastāvā. Jaunu locekļu uzņemšanas kārtību nosaka Noteikumi par studējošo piemērotību uzņemšanai korporācijās (67, 68). Uzņemami studenti, kuri studē vispār atzītās mācības iestādēs un kuru studiju gaita ved pie akadēmiska grāda, Jaunuzņemto vārdi paziņojami L!K!A!. To kvalifikāciju pārbauda studiju lietu referents un, atkarībā no viņa atzinuma, L!K!A! uzņemšanu akceptē vai noraida. Goda filistru uzņemšanai vajadzīga L!K!A! piekrišana.

īpatnējs buršu dzīves institūts ir K!K!, kam nav nekādu precedentu. Pēc L!K!A! konventa atzinuma korporāciju kopa (K!K!) ir sugas vārds, kas lietojams jaunā buršu institūta apzīmēšanai trimdā reizē ar attiecīgās K!K! nosaukumu. K!K! darbību nosaka K!K! Normālstatūti (93,95,153). K!K!. veidotas pēc brīvas gribas principa, un viņu locekļi var būt tikai L!K!A! apvienoto korporāciju locekli. K!K! augstākais pārvaldes orgāns ir K!K! konvents. Tiesu lietās K!K! ir plaša jurisdikcija par tās locekļiem. K!K! izveidojušās par spēcīgām buršu sadzīves vienībām, kurās visu korporāciju locekļi sadarbībā un iecietībā ar loti labiem panākumiem kopj buršu dzīves’ principus. Pie L!K!A! darbojas 46 atzītas K!K!

L!K!A! Goda komāns ir saistošs visiem korporāciju locekļiem (88, 89). No tā izpildīšanas neviens buršs nevar atsacīties. Goda “komāns, atšķirībā no P!K! komāna neparedz izvēles tiesības – atvainošanos vai buršu ieročus. Kā vienīgo gandarījuma veidu komāns paredz tikai atvainošanos. Ja notikusi darbība, izlīgums nav atļauts. Visi G!T! protokoli jānosūta piekritīgai buršu tiesai, kas, konstatējot pārkāpumus pret buršu ētiku, vainīgo soda.

Eksterņu korporācijas locekļu sodīšanu nosaka Tiesu Lietu Komāns (93, 95, 127, 130). Pie L!K!A! pastāv un darbojas Augstākā Buršu tiesa (A!B!T!) un Centrālā Buršu tiesa (C!B!T!), bet pie K!K! Buršu tiesa (B!T!). B!T! piekrīt lietas par savas kopas locekļiem, C!B!T!- dažādās kopās vai kopās nesastāvošo lietas un A!B!T!-pārsūdzības par B!T! un C!B!T! lēmumiem. C!B!T! tiesnešus ievēl L!K!A! konvents, bet B!T! tiesnešus ievēlē K!K! konvents. A!B!T! tiesnešus izrauga korporācijas. Augstākais sods ir izstumšana no buršu saimes uz 99 gadiem.

Latviešu nacionālās dzīves un politisko mērķu atbalstam pie L!K!A! pastāv un darbojas Te viļas fonds (118). Tā līdzekļi sastādās no studentu un studenšu korporāciju locekļu labprātīgiem ziedojumiem. Ziedojumu sadali apstiprina L!K!A! konvents. Līdz 1989. gada septembrim TE vijas fondā ir ienākuši un sadalīti pāri par $64,000. Patiesībā korporāciju devums ir daudz lielāks, jo daudzas korporācijas savos sveikos bez fonda starpniecības ziedo loti prāvas summas. Lielākais vienreizējs devums ir bijis $55 ,000 ziedojums.

L!K!A! ir arī darbojusies izdevniecība. Lai apgaismotu L ai vijas tautas stāvokli un nostāju divu okupācijas varu laikā, L!K! A! jau Vācijā izdod angļu valodā “Balti jās tautas grib dzīvot.” Sākas emigrācija uz aizjūras zemām, un pasākums apsīkst, tāpat nav panākumu vēlākos gados izdotai grāmatai “Prezidiju Konventa Sports”, kuras nepārdotos eksemplārus sadala korporācijām, atbilstoši lō iemaksām. Toties loti labi panākumi ir dziesmu grāmatai «Dziesmas buršu saimei.” Abi izdevumi, ar 2,000 un 3,500 metieniem, ir izpārdod. Tāpat veiksmīgs bija l966.. gadā krāsās ieviestais iedevumi. par L!K!A! korporācijām un to vēsturi. Arī šis vienreizējais izdevums ar 5,787 metienu ir izpārdots. 1954. gadā L!K!A! atjauno Rīgā izdoto «Universitas,” kas tagad iznāk divi reizes gadā, metiens 5,200. «Universitas” ir izveidojies par visplašāko brīvajā pasaulē iespiesto akadēmisko latviešu izdevumu, kūp vispusīgais un plašais saturs atspoguļo korporāciju dzīvi un domu pasauli, «Universitas” ir L!K!A! un S!P!K! kopējs pasākums un tā abonēšana obligāta visu korporāciju locekļiem. Līdz 1989 gada beigām brīvajā pasaule iznākuši 63 «Universilas” numuri.

Līdzšinējā L!K!A! darbība pagājušos 40 gados ir bijusi ļoti aktīva un vispusīga, izveidojot L!K!A! par lielāko un stiprāko akadēmiskās saimes organizāciju rietumu pasaulē, apvienojot 3800 locekļus. Korporāciju locekli, darbodamies latviešu centrālās organizācijās, draudzēs un kulturālā dzīvē, ir veikuši lielu nacionāli politisku darbu Laiviņas brīvības atgūšanā. Asimilācija un ilgie svešniecības gadi nav gājusi secen arī korporācijām, kuru locekļu skaits pēdējos gados ir sarucis. Pieaugums vairs neizlīdzina zudumu. Vecās paaudzes, kuras uzcēla un izveidoja L!K!A!, dzīves loks strauji noslēdzas. Viņu ieaudzinātā vidējā un jaunā paaudze, ir pārņēmusi korporāciju un L!K!A! vadību un ar atzīstamām sekmēm turpina labi ievadīto darbu. Novēlēsim viņiem agrāko paaudžu sirdsdedzi un ideālismu tālāk nest un glabāt korporāciju trikoloru. L!K!A! primārais mērķis – Latvijas valsis tiesiskā stāvokļa atgūšana vēl nav sasniegts. Tā īstenošanā ir jāiesaistās visiem korporāciju locekļiem, atbilstoši viņu dotībām un