1870. gada 19. februārī grupa Tērbatas universitātes latviešu studentu ar Ati Kronvaldu priekšgalā nodibināja Tērbatas Latviešu rakstniecības vakarus, kas 1881. gada 3. decembrī pieņēma nosaukumu Fraternitas Lettonica, bet 1882. gada 20. februārī – Lettonia. Pirmās, jau 1870. gadā pieņemtās, krāsas bija sarkan-balt-sarkans. Gadu vēlāk tās mainīja uz sarkan-balt-zelts, bet 1882. gada 11.martā uz zaļ-zil-zelts, 1882. gada 10. maijā Tērbatas Šaržēto Konvents korporāciju legalizēja, un 14. maijā lettoņi pirmo reizi uzstājās atklātībā savās krāsās. Lettonia garantēja savu komānu pie korporācijas Curonia.

Latviešu kultūras studijām kopš 1870. gada pastāv Literārais vakars, kas joprojām darbojas ka autonoma Lettonias sastāvdaļa ar savam amatpersonām un statūtiem. Tērbatas posmā Lettonia veica lielu darbu latviešu valodas un kultūras attīstīšanai. Jau 1870. gadā tā nodibināja bibliotēku, kā arī sarīkoja pirmo teātra izrādi Tērbatā latviešu valodā. Sekojošos pāris gadu desmitos tika izdoti J.Alunāna rakstu krājums “Sēta, Daba, Pasaule”, enciklopēdisku rakstu virkne “Latvju tauta”, kā arī pirmais studentu dziesmu kopojums latviešu valodā.

1907. gadā Lettonia noslēdza karteļa līgumu ar Seloniju, 1908. gadā ar igauņu korporāciju Fraternitas Estica un 1909. gadā ar Talaviju. 1912. gadā iznāca pirmais Album Lettonorum. Lettonias Tērbatas posms beidzas līdz ar Pirmo Pasaules karu un brīvības cīņām. Latvijas atbrīvošanas cīņās piedalījās 132 lettoņi, brīvprātīgi iestājoties 1918. gadā dibinātajā Atsevišķā studentu rotā, kā arī karojot citās armijas vienībās.

Pēc Latvijas valsts izveidošanas Lettonia pārceļas uz Rīgu un uzsāka darbu pie Latvijas Universitātes, piedaloties Prezidiju Konventa dibināšanā. 1921. gadā korporācijas filistri ieguva savā īpašumā namu Rīgā, Valdemāra ielā 55. Divdesmitajos gados Lettonia strauji auga (pirmajos trīs coetos uzņemti pāri par 100). Aktīva bija arī eksternā dzīve.

Pie Lettonias komānu garantēja Beveronija, Philyronia, Frat. Academica, Frat. Lataviensis un Frat. Livonica. Lettonia veicināja pirmās studenšu korporācijas Daugavietes dibināšanu un piedalījās P!K! vīru kora dibināšanā. 1930. gadā izdeva jaunu Album Lettonorum un 1932. gadā tā papildinājumu. 1937. gadā tika noslēgts draudzības līgums ar lietuviešu studentu korporāciju Neo-Lithuania. Lettonias filistri kopš 1882. gada organizēti Lettonias filistru biedrībā, kas piedalījās Filistru biedrību savienības organizēšanā un deva tai pirmo priekšnieku 1928. gadā. Lettonias dāmu komiteja darbojās kopš Tērbatas laikiem.

1940. gada vasarā, Padomju Savienībai okupējot Latviju, Lettoniu slēdza un tās īpašumus konfiscēja. Līdz 1941. gada jūlijam komunistu represijas skāra vairāk nekā 70 lettoņus. Otrā Pasaules kara laikā konventa darbību oficiāli neatjaunoja, bet lettoņu pulcēšanās notika 3 komeršos un citās sanāksmēs. 1943. gadā varas iestādes piekrita legalizēt Lettonias filistru biedrību. Otrā Pasaules kara laika vairāk nekā 110 lettoņi piedalījās bruņotā cīņā pret komunismu latviešu leģiona un citu vienību sastāvā, kā arī latviešu pretošanās kustības rindās.

Kara beigu posmā liels skaits lettoņu devās trimdā, vairums nonāca Vācijā. Vienotu konventa dzīvi atjaunoja 1947. gada 19. februārī Eslingenā. Gadu vēlāk, turpat, pieņēma lēmumus par organizācijas globālo struktūru, filistru iekļaušanos aktīvajā konventā un jaunu Visp! K!ta biedru uzņemšanu. 1948. gadā pie Lettonias komānu garantēja pie Baltijas universitātes Pinnebergā dibinātā korporācija Frat. Cursica.
Sakarā ar lettoņu vairuma emigrāciju uz ASV, 1950. gada Lettonias konventa sēdeklis tika pārcelts uz Ņujorku. Lettoņu aktīvā dzīve trimdā noritēja 22 kopās: 3 Austrālijā, 3 Eiropā, 2 Kanādā un 14 ASV, kas apvienoja apmēram 500 lettoņus. Kopš 1953. gada iznāk interns žurnāls Vita Nostra. Cildinot Tērbatas Latviešu rakstniecības vakaru dibinātāju Ati Kronvaldu, 1977. gadā tika izveidots Kronvalda fonds, kura galvenais mērķis ir veicināt Lettonias biedru audzināšanu un darbošanos nacionālā garā.

Okupētajā Latvijā lettoņi pirmo reizi krāsas atsedza 1988. gada 11. novembrī Airītēs kopā ar Talavijas, Selonijas un Lettgallias filistriem. Lettonias darbību Latvijā atjaunoja 32 filistri 1989. gada vasarā. Tā gada oktobrī tika uzņemts pirmais jaunais coetus, kurā bija daudzi lettoņu dēli un radinieki. Ar 1992. gadu pilnībā atjaunojās Internā komāna darbība un uzņemti tika tikai studenti. Amatpersonu lomu sāka uzņemties pēc atjaunotnes uzņemtie komilitoņi. Par Lettonias pirmo regulāro sanāksmju vietu kalpoja vīru kora “Tēvzeme” telpas Vecrīgā, Jaunielā, pēc tam – īrētas telpas Torņa ielā. Ar 1991. gadu tika sākts apgūt vecās korteļa telpas Valdemāra ielā 55, līdz 2003. gadā Lettonia ievācās jaunajā Konventa namā Rūpniecības ielā 4a, kura izbūvei tika izmantoti no Valdemāra ielas 55 un citu Lettonias Filistru palīdzības biedrības nekustamo īpašumu pārdošanas kā arī apjomīgi privāto ziedojumu līdzekļi. Deviņdesmito gadu laikā izdevās pilnībā atdzīvināt Lettonias tradīcijas un aktīvo ikdienas sadzīvi. Rīga atkal kļuva par visu lettoņu saimes sirdi un pievilkšanās centru. Lettonias kopu darbība ārpus Latvijas ir sašaurinājusies, tomēr to loma joprojām ir svarīga. Jaunais Konventa nams kalpo par labāko simbolu Lettonias kopībai un vienotībai.

Lettonia šodien ir starp skaitliski lielākajām un cienītākajām latviešu korporācijām un tās pienākums it nest šo labo slavu nākotnē, uzticīgi kalpojot saviem 1870. gadā pasludinātajiem mērķiem.