Latvijas universitātes studentu korporācija Tervetia dibināta Rīgā 1922. gada 30. aprīlī. Tervetias dibinātāji, kā ari turpmākie biedri līdz 1926. gadam komplektajās vienīgi no Latvijas universitātē studējušiem Latvijas armijas aktīviem un atvaļinātiem virsniekiem. Bet pēc 1926. gada Tervetia sāka uzņemt ari Latvijas universitātes studentus, kuri nebija virsnieki.

Tervetias devīze ir Visu par Latviju – Visi viens, bet krāsas oranžs-sudrabs-zils.

Krāsu motīvs – pēc sārtota rīta lec sudraba saule pie Tēvzemes zilajām debesīm. Korporācijas nosaukums Tervetia atvasināts no vārda Tērvete, vēsturiskās pils nosaukuma, kuras drosmīgie vīri, Zemgales dēli, varonīgi cīnījās pret iebrucējiem.

Konventa vapenis pauž uzskatāmi Tervetias sirdsrosinātās garīgās īpašības un tendences. Senlatviešu kara cepuri godā ceļ jaunajā laikā atausušie saulstari, un šīs dotības gūst savu noslīpējumu, gremdējoties zinātnes dziļajos atvaros.

Tervetias krāsu cepure ir pirmā, kur zvaigznes rotājums pieskaņots latviskajam stilam.

Prezidiju Konventā Tervetia uzņemta 1925. gada 17. martā. Tervetias Filistru biedrība nodibināta 1927. gadā. Latvijas neatkarības laikā tanī bija jau ap 100 biedru.

Tervetia ir noslēgusi draudzības līgumu ar korporāciju Frat. Academica 1934. gada 23. novembri, bet draudzības karteli ar Tartu universitātes igauņu studentu korporāciju Ugula 1934. gada 15. decembri.

Tervetias dibinātāji A!K!K! garantējuši pie Frat. Lettica. Baigajā gadā un Otrajā pasaules karā tervetiešu saime savās rindās cietusi smagus zaudējumus.Līdz 1988. II Tervetias karogam zvērējuši uzticību 372 tervetieši. Trimdā uzņemti 127 jauni locekli. Korporācijas sastāvā 116 locekļi, kas izkaisīti pasaulē septiņās grupās: ASV, Kanādā, Zviedrijā, Austrālijā, kā ari atsevišķi locekļi Vācijā un Latvijā. Lielākā daļa dzīvo ASV (76). Sakarus tervetiešu starpā uztur ar regulāriem apkārtrakstiem. Ik piecus gadus izdod albumu Tervetia . Tervetia prezidē P!K! 1928., L!K!A! 1966. un 1985. gadā. 1989. gada 29.jūnijā Tervetias konvents atjaunoja darbību pie Latvijas valsts universitātes