Par Frat! Lettica
Dibināšanas datums: 1902. g. 20. oktobris.
Garantējam komānu studentu korporācijai Tervetia.
Karteļa (draudzības) līgums ar Igaunijas studentu korporāciju Fraternitas Tartuensis.
Aktīvo biedru skaits: 114 (2026 – II dati)
Vēsture
Korporācijas Fraternitas Lettica pirmsākumi atrodami Maskavā pirmās tautiskās atmodas laikā 1860. gadu beigās. Krišjāņa Valdemāra vadībā sanāca kopā vairāki Maskavā dzīvojoši latvieši, lai apzinātos un apkopotu latviešu tautas gara mantas, pētītu Latvijas vēsturi, attīstītu latviešu valodu un publicētu rakstus laikrakstiem. Tā radās t.s. Maskavas latviešu lasāmie vakari. Pirmā sanāksme bija 1870. gada 20. oktobrī.
Vakara dalībnieku starpā bija ievērojami latvieši, kā Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Fricis Brīvzemnieks, Krišjānis Kalniņš, Jānis Krodznieks, Frīdrihs Veinbergs, Andrejs Šlēziņš, Jānis Sietiņsons, Aleksandrs Vēbers, Jēkabs Velme, Ansis Bandrevičs.
No šī pulciņa izauga Maskavas latviešu studentu vakars, kas dibināts 1883. gada 19. oktobrī ar noteiktākas organizācijas raksturu un statūtiem, tā vairāk tuvinoties studentu korporācijas struktūrai un akadēmiskā gara vērtībām.
Ap gadsimtu miju studentu vakari faktiski darbojās jau kā studentu korporācija, cik daudz tas bija Maskavā iespējams. To padarīja oficiālu, kad 1902. gada 12. janvārī, Rīgas Latviešu biedrības telpās, filistri un studenti kopīgi izstrādāja korporācijas statūtus un pieņēma nosaukumu Fraternitas Moscoviensis. Krāsas (zils-zaļš-zelts) un statūti pie varasiestādēm tika apstiprināti 1913. g. 26. martā. Mūsdienās Fraternitas Lettica biedrus sauc par ‘frāteriem’, jo tā bija pirmā joprojām aktīvā latviešu studentu korporācija, kas izmantoja vārdu ‘fraternitas’ savā nosaukumā.
Sākoties Oktobra apvērsumam un Krievijas pilsoņu karam, korporācija savu darbību Maskavā pārtrauca. Daudzi korporācijas locekļi atgriezās Latvijā un 1918. gada beigās iestājās Atsevišķajā studentu rotā (A!S!R!), Kalpaka bataljonā un citās pretlielinieciskās latviešu karaspēka vienībās, kopskaitā ap 50 frāteru. Zināms, ka A!S!R! rindās bija 11 frāteri (4 iestājās korporācijā pirms, bet 7 pēc Neatkarības kara beigām). Deviņi frāteri apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni.
1919. gada rudenī frāteri piedalījās P!K! dibināšanā un ir viena no piecām P!K! dibinātāju korporācijām. Korporācijas filistru un aktīvo konvents oficiāli tika atjaunots 1920. gada 27. septembrī un nosaukumu mainīja uz Fraternitas Lettica, pēc fil! Pētera Šmita ierosinājuma.
Konventa dzīvoklis kādu laiku atradās īrētās telpās Strēlnieku ielā, bet 1928. gadā korporācijas vajadzībām izbūvēja piemērotas telpas fil! Andreja Krastkalna dāvātā namā Lāčplēša ielā 5, kas ir korporācijas konventa dzīvoklis līdz šai dienai.
Pirmās Latvijas laikā Fraternitas Lettica vadīja P!K! trīs reizes. Frāteri ņēma aktīvu dalību ari P!K! vīru korī un simfoniskajā orķestrī, bez tam Studentu padomē un tai pakļautajās organizācijās, Universitātes Sportā, kā arī starptautiskajās studentu organizācijās. Pārmaiņus ar pārējām četrām vecākajām korporācijām, Fraternitas Lettica glabāja Atsevišķās studentu rotas karogu.
Pie korporācijas pastāvēja Filistru biedrība, kas piedalījās ar Filistru Biedrību savienības (F!B!S!) dibināšanā.
Sākoties Padomju savienības okupācijai, Fraternitas Lettica 1940. gadā pārtrauca darbību. Boļševiku režīma laikā tika represēti 58 frāteri. Zināmi 10 biedri, kas tika nogalināti. Pārējie izsūtīti. No tiem tikai 11 atgriezās Latvijā. Visvairāk biedrus izsūtīja tieši 1941. gadā (35), no kuriem tikai 3 atgriezās.
Arī Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā korporācijai nebija iespējams atjaunot aktīvu darbību, kaut gan notika dažas sanāksmes un komerši. Ap 20 frāteru, brīvprātīgi un iesaukti, cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos – t.s. “Latviešu leģionā” un citās vienībās. Zināmi 8 frāteri, kas palikuši kaujas laukos. 1944. un 1945. gadā lielākā frāteru daļa devās trimdā. Karam izbeidzoties, tika atjaunota aktīvā darbība, apvienojot vienā organizācijā studentu korporāciju un filistru biedrību. Nodibina Fraternitas Letticas fondu, kas sniedz palīdzību frāteriem un viņu ģimenes locekļiem trimdā un dzimtenē. 1953. gadā konvents atsāk jaunu locekļu uzņemšanu korporācijā. 1969. gada 19. oktobrī konvents pieņem jaunu korporācijas interno komānu un noteikumus par tā lietošanu korporācijas kopās. 1964./5. un 1983./4. gadā Fraternitas Lettica prezidē L!K!A!
Padomju režīmam tuvojoties beigām, 1989. gada 12. maijā sasauktā speciālā sanāksmē 11 klātesošie filistri nolemj atjaunot Fraternitas Lettica darbību Latvijā un uzņemt 5 jaunus biedrus, tā sastādot 1989-I coetu (vienā semestrī iestājušies vīri). Latvijas universitāte korporācijas statūtus apstiprina 1990. gada aprīlī.
Ar frāteru juristu dedzīgo darbu korporācija veiksmīgi atguva savu konventa ēku Rīgā. Īpašuma juridiskā atgūšana ilga deviņus gadus. Pat pirms īpašuma atgūšanas, 1992. g. frāteri ķērās pie darba un iesāka apjomīgus ēkas atjaunošanas darbus.
2019. gadā atkal tika sākti visas konventa ēkas remontdarbi. Tika atklāts, ka ēkas fasāde uz Lāčplēša ielas pusi bija sagāzusies un bija jāistaisno. Nelaime pienāca, kad 2019. g. rudens semestrī 2. stāvā notika ugunsgrēks, kas sarežģīja un sadārdzināja remontdarbus. Ļoti vērtīgi bija filistru ziedojumi, lai nodrošinātu finansējumu remontdarbu veikšanai. 2025. g. septembrī tika atklāta atjaunotā 1. stāva konventa zāle.